Zoologi: ja gadījumā uz Igauniju šakāļi atceļojuši paši, nevar izslēgt ierašanos Latvijā
Maz ticams, ka Igaunijas rietumos šogad redzētie šakāļi, kurus mēdz dēvēt par vilka mazajiem brāļiem, kaimiņvalstī tiešām ieradušies dabiskas migrācijas ceļā, taču, ja tā tas noticis, nevar izslēgt iespēju, ka šakāļi kādreiz varētu parādīties arī Latvijā, sacīja aptaujātie zoologi.
Zoologs Jānis Ozoliņš aģentūrai BNS gan norādīja: "Esmu skeptisks par to, ka šakāļi Igaunijā būtu nokļuvuši dabiskas migrācijas ceļā. Drīzāk pieļautu, ka runa ir par izbēgšanu no nebrīves."
Igaunijas medijos izskanēja ziņas, ka šā gada februāra beigās Igaunijas rietumos, Lēnes apriņķī, nogalināts šakālis. Aprīlī tika gūts vēl pamatīgāks apstiprinājums zeltaino šakāļu esamībai Igaunijā.
Igaunijas zooloģijas speciālisti kopā ar Rumānijas speciālistu Ovidu Baneu novērtēja, ka Lēnes apriņķī ir vismaz divi šīs suņu dzimtas pārstāvji, lai gan, iespējams, šakāļi ir vēl vairāk.
Igauņu portāls "Looduskalender.ee", kurā publicētas arī šakāļu fotogrāfijas, raksta, ka pagaidām nav skaidrs, kā šakāļi ieradās Igaunijā. Tuvākās pastāvīgās šās sugas populācijas ir Ukrainā un Ungārijā. Tiek pieļauts, ka uz Igauniju dzīvniekus atveduši cilvēki, taču netiek izslēgta arī dabiskā dzīvnieku migrācija, vēsta portāls.
Ozoliņš aģentūrai BNS uzsvēra – ja šakāļi būtu nākuši no Ukrainas puses, rodas jautājums, kā tie varēja nepamanīti šķērsot Poliju, Lietuvu un Latviju. Viņš teica, ka tā ir maza varbūtība, ka šakāļi Igaunijā ieradušies dabiskas migrācijas ceļā, paplašinot izplatības areālu. Taču, ja tā tas noticis, nevarot izslēgt, ka tie varētu parādīties Latvijā. Tiesa, Igaunijā šakāļi atklāti vien rietumdaļā, kur ir siltāk.
Turklāt, pēc igauņu kolēģu sniegtās informācijas, nošautā šakāļu mātīte bija jauna, piebilda Ozoliņš. Mātītes lielākoties nedodas tālu no savām dzīvesvietām, kā to dara tēviņi. Tāpēc zoologi arī Igaunijā pieļauj, ka, ļoti iespējams, tā dzimusi Igaunijā.
Šakālis ir augumā par vilku mazāks dzīvnieks, aptuveni 50 centimetru plecu augstumā, sver 11 līdz 16 kilogramu.
Cilvēkiem no šakāļiem baidīties nevajadzētu. Nav ziņu par uzbrukumiem cilvēkam, paskaidroja Ozoliņš. Zoologs teica, ka šakāļi barojas līdzīgi kā lapsas, ēd sīkus zīdītājus, putnus, lielu daļu viņu ēdienkartes veido krituši dzīvnieki.
Pret šakāļiem īpaši naidīgi noskaņoti ir vilki. Globālo sasilšanu un vilku populācijas samazināšanos eksperti min kā galveno iemeslu šakāļu populācijas virzībai uz ziemeļiem.
Zoologs Vilnis Skuja ir izvairīgs, prognozējot, vai kādreiz šakāļi varētu rast mājas arī Latvijā. Viņš sacīja, ka Latvijā ir diezgan daudz vilku, kas varētu būt šakālim nopietns konkurents. "Ja Igaunijas šakāļi ir izmukuši no nebrīves, tad tas nav Latvijai tik aktuāli, tas ir vairāk lokāls notikums," uzsvēra Skuja. Tas, ka šakāļi palielina savu izplatības areālu no Ukrainas puses, teorētiski esot iespējams, bet maz ticams.
Par šakāļiem Igaunijā "Looduskalender.ee" raksta – pēdu un kaukšanas skaņu analīze, kā arī satiksmes novērošanas kameru ieraksti apliecina šakāļu, nedaudz par vilku mazāko dzīvnieku, atrašanos Lēnes apriņķī. Tiek lēsts, ka nomedītais šakālis ir dzimis Igaunijā.
Igaunijā vietējie iedzīvotāji stāstījuši, ka dažādas šakāļa klātbūtnes pazīmes manījuši jau kopš 2010.gada, lai gan tolaik tās izskaidrot nav izdevies.
Par šakāļiem tiek sauktas trīs suņu dzimtas ('Canidae') sugas. Zeltainais šakālis ('Canis aureus', angliski "golden jackal") ir vienīgais, kas dzīvo ārpus Āfrikas.
