Kalniete: sarunas par kopējās lauksaimniecības politikas reformu rit smagi
Sarunas par kopējās lauksaimniecības politikas reformas galīgo versiju starp galvenajām Eiropas Savienības (ES) institūcijām - Eiropas Komisiju, ES Padomi un Eiropas Parlamentu (EP) - rit smagi, norāda EP deputāte Sandra Kalniete (V).
Kopš aprīļa vidus Briselē notiek sarunas par kopējās lauksaimniecības politikas reformas galīgo versiju. Pēc vienošanās panākšanas sekos balsojums EP plenārsēdē, tādējādi noslēdzoties darbam pie kopējās lauksaimniecības politikas reformas, aģentūru LETA informēja deputātes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.
Kalniete norāda, ka Latvijai šīs sarunas ir ļoti svarīgas, jo katra no institūcijām piedāvā atšķirīgu līdzekļu lielumu Latvijas zemnieku tiešmaksājumiem. Komisijas piedāvājums nosaka, ka septiņos gados mūsu zemnieki tiešmaksājumos saņemtu ap 1,4 miljardiem eiro (0,98 miljardiem latu), ES Padome - ap 1,7 miljardiem eiro (1,19 miljardiem latu), bet EP - ap 1,9 miljardiem eiro (1,34 miljardiem latu).
"Sarunas visos lielajos jautājumos aizrit diezgan smagi, un nevienā no lielākajiem jautājumiem nav pieņemta vienota pozīcija. Pavisam nesen tika skarts tiešmaksājumu jautājums un EP pārstāvji apliecināja, ka ir atvērti dažādiem piedāvājumiem, izņemot Baltijas valstu jautājumā, jo EP vairākums ir paaudis skaidru atbalstu tam, ka tiešmaksājumi mūsu valstīm ir jāceļ straujāk, nekā to piedāvā citi sarunu dalībnieki," saka Kalniete.
Maija sākumā deputāte tikās arī ar Lauksaimniecības konsultatīvās padomes pārstāvjiem, kuriem izklāstīja notikušo sarunu gaitu. "Šobrīd vēl ir grūti prognozēt sarunu iznākumu, bet aizvadīto trīs gadu laikā mēs esam ieguldījuši lielu darbu, un tas noteikti dos rezultātus. Kā piemēru varu minēt to, ka sarunās piedalās seši deputāti, kuri pēdējo gadu laikā ir apmeklējuši Latviju un iepazinušies ar mūsu lauku situāciju," skaidroja Kalniete. Pirms sarunu sākšanas tika prognozēts, ka vienošanās tiks panākta līdz jūnija vidum, bet sarunas rit sarežģīti, tādēļ nevar izslēgt iespējamību, ka vienošanās tiks panākta tikai rudenī.
Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2010.gadā EP par lielāko daļu no svarīgākās likumdošanas ir līdzlemšanas tiesības ar ES Padomi. Sarunas starp visām institūcijām jeb tā sauktais trialogs ir likumdošanas izstrādes pēdējā fāze, kuras laikā institūcijas nonāk pie vienotas pozīcijas, lai likumdošana stātos spēkā.
