Čigāne saskata vairākus variantus saistībā ar kriminālvajātu deputātu pilnvaru ierobežošanu
Lolita Čigāne uzskata, ka šis jautājums ir principiāls - vai atbalstīt, ka kriminālvajāti deputāti var lemt par savas pašvaldības iedzīvotājiem, viņu labklājību.
Politika
2013. gada 12. maijs, 09:33

Čigāne saskata vairākus variantus saistībā ar kriminālvajātu deputātu pilnvaru ierobežošanu

Jauns.lv

Viena no aktīvākajām likuma grozījumu par kriminālvajātu pašvaldības deputātu pilnvaru ierobežošanu atbalstītājām Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) uzskata, ka ir iespējami vairāki kompromisa varianti grozījumiem.

Čigāne sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka kompromisi ir iespējami, un jau ceturtdien Saeimas plenārsēdē, debatējot par šo jautājumu, vairāki deputāti izteica racionālus priekšlikumus.

Tomēr, viņasprāt, šis jautājums ir principiāls - vai atbalstīt, ka kriminālvajāti deputāti var lemt par savas pašvaldības iedzīvotājiem, viņu labklājību. "No šīs principiālās pozīcijas, ka viņus būtu jāatstādina, vai mandāts būtu jāierobežo, "Vienotība" neatkāpjas. Ja ir labākas idejas, kā to izdarīt, mēs varam skatīties," pauda Čigāne.

Viena no idejām ir, ka to dara nevis pēc procesa virzītāja - prokurora - iesnieguma, bet gan to dara ģenerālprokurors, tādā veidā novēršot iespējamo interešu konfliktu. Cits priekšlikums ir par atsevišķu situāciju neņemšanu vērā. Piemēram, ja cilvēks netīša ceļu satiksmes negadījuma rezultātā ir nodarījis kādam citam vidēji smagus miesas bojājumus. Kompromiss būtu neņemt vērā ceļu satiksmes negadījumus.

Jautāta par priekšlikumu saistībā ar lietu izskatīšanas termiņiem, kam nevajadzētu būt garākiem par pusgadu, deputāte atzina, ka Latvijā tas īsti nav iespējams, un vispirms ir jāsakārto tiesu sistēma, lai lietas tiktu izskatītas saprātīgos termiņos. Viņa paskaidroja, ka ideja radusies no citu valstu pieredzes, piemēram, Igaunijā tiesas par savu pienākumu uzskatot pēc iespējas ātrāk iztiesāt amatpersonu lietas, lai spriedumi stātos spēkā pēc iespējas ātrāk - līdz pat pusgadam. "Bet tā ir runa par tiesu praksi, tiesu prioritātēm," piebilda politiķe.

Jau ziņots, ka Saeimas vairākums 9.maija sēdē noraidīja priekšlikumu ierobežot pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Šo ierosinājumu atbalstīja 38 parlamentārieši, pret balsoja 41 deputāts, bet atturējās pieci. Priekšlikumu neatbalstīja deputāti, kuri pārstāv opozīcijas partijas - "Saskaņas centru" (SC), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā arī vairāki koalīcijas deputāti - Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) un Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Vēl pieci nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti balsojumā atturējās, savukārt parlamentārieši Andrejs Klementjevs (SC), Janīna Kursīte-Pakule (V) un Jānis Reirs (V) balsojumā nepiedalījās.

Sākotnēji priekšlikumos grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā tiek rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu sākts kriminālprocess vai kriminālvajāšana. Abi šie priekšlikumi netika atbalstīti.

Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi šim likumprojektam paredzēja paplašināt regulējumu, kas attiecas uz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku. VARAM rosināja noteikt, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā sākts kriminālprocess.

Savukārt Čigāne rosināja noteikt, ka deputāts zaudē tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, ja pret deputātu sākta kriminālvajāšana.

LETA/Foto: Lita Krone/LETA