Katastrofas gadījumā Latvijas dienestiem būtu problēmas ar sakariem un degvielas apgādi

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) šodien žurnālistiem stāstīja, ka mācību scenārijs paredzēja, ka Latviju skārusi vētra un vēja spēks sasniedzis pat 48 metrus sekundē. Tā rezultātā praktiski visā valsts teritorijā nodarīti infrastruktūras bojājumi, kas skar elektroenerģijas sektoru, pakalpojumu pieejamību un radītas citas nelabvēlīgas sekas.

Kā uzskata Kozlovskis, mācības parādījušas, ka visām iesaistītajām institūcijām ir vienota izpratne par preventīvo pasākumu nozīmīgumu.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) informēja, ka viņa pārraudzībā atrodas Valsts enerģētikas krīžu centrs, kura pamatuzdevums ir pēc iespējas ātrāk krīzes gadījumā atjaunot elektroapgādi valstī. Šāda mēroga vētra novestu pie situācijas, ka elektroenerģijas blokāde pastāvētu divas diennaktis.

Lai arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēlāk apkopos mācību secinājumus vienotā ziņojumā, Ašeradens jau ieskicēja pāris secinājumus. Viņš norādīja, ka visi elektroapgādes, siltumapgādes un gāzes komersanti ir kopumā gatavi šādām situācijām, jo iepriekš notikušās reālās vētras ir pietiekami labi sagatavojušas šīs struktūras. Kopumā elektroenerģijas atjaunošanai īsā laikā ir iespējams mobilizēt aptuveni 2000 cilvēku.

Ašeradens ieskicēja vairākas izgaismojušās problēmas, piemēram, ministrs uzskata, ka nepieciešams sagatavot skaidru plānu, kā tiktu atbrīvoti autoceļi, lai cilvēki varētu nokļūt galapunktā. Mācības parādījušas, ka šajā jomā bijusi vērojama laba iesaistīto pušu koordinācija.

Otrkārt, ministrs ar pārsteigumu konstatējis, ka pastāv problēmas degvielas apgādē, proti, nav padomāts, kādā veidā funkcionēs degvielas apgādes staciju tīkls. Lielai daļai šo tīklu nav izbūvēti pieslēgumi ģeneratoru iedarbināšanai krīzes gadījumā, nemaz nerunājot par to, ka stacijām vispār pieejami ģeneratori.

"Bez degvielas apgādes glābējiem un citiem dienestiem būs problēmas veikt vētras seku likvidēšanu. Treškārt, problēmas pastāv ar sakariem, jo mums ir relatīvi neliela enerģijas rezerve mobilo tīklu operatoriem, proti, divas līdz četras stundas darbojas baterijas, tāpēc nav īsti skaidra plāna, kā sakarus tālāk nodrošināt," uzsvēra Ašeradens.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna savukārt norādīja, ka rudens vētras līdz ar ūdens līmeņa paaugstināšanos ir vienas no bīstamākajām laika parādībām Latvijā. Situācija, kad vēja brāzmas sasniedz 40 metrus sekundē, Latvijai nav neierasta - pēdējo reizi Latvija ar to saskārās 2005.gadā, bet 60.gados ar pāris mēnešu starpību bija vētras, kas sasniedza orkāna spēku. Turklāt vētras biežāk vērojamas ziemas sezonā, kad iespējama auksta gaisa ieplūšana, kas var nest apledojumu un sniegu, līdz ar to būtiskāk pasliktina situāciju un glābšanas darbu veikšanu.

"Šajās mācībās simulētais scenārijs ne tuvu nav sliktākais tam, ar ko Latvija varētu saskarties. Šādas vētras mēs spējam prognozēt trīs līdz četras dienas iepriekš, kas ir salīdzinoši labs rādītājs, tomēr procesi var notikt ātri, tāpēc Latvijas sinoptiķi strādā diennakts režīmā," uzsvēra Vīksna.

LVĢMC speciālisti uzskata, ka Latvijā starp institūcijām nepieciešams veikt preventīvas darbības, lai uzlabotu seku likvidēšanas aktivitātes.

Tāpat, viņuprāt, Latvijā nepieciešams mainīt brīdinājuma par bīstamām laika parādībām sistēmu, jo Eiropas praksē brīdinājumi tiek arvien vairāk balstīti uz iespējamās ietekmes novērtējumu. Bieži vien LVĢMC informē sabiedrību par vētru vai lielu nokrišņu daudzumu, taču cilvēkiem nereti nav izpratne, "ko nozīmē šie cipari, kā rīkoties un kā gatavoties", norādīja Vīksna.

Tāpat centrā norāda, ka šādai informācijai sabiedrībai par turpmāko rīcību būtu jābūt vienotā portālā, lai tā nav jāmeklē dažādu iestāžu mājaslapās.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Latvijas teritorijā sākās kompleksās valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības"Stormex 2016", kurās ar dažādu apdraudējuma scenāriju izspēli tiek pārbaudīta valsts un pašvaldību institūciju, operatīvo dienestu un citu iesaistīto organizāciju gatavība, savstarpējā sadarbība un reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos.

Mācībās vairāk nekā 50 valsts iestādes, pašvaldības un citas institūcijas izspēlēs 15 dažādas praktiskās un teorētiskās epizodes. Mācības sākās šodien ar desmit pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sasaukšanu.

Vienā no epizodēm VUGD Rīgā, Hipokrāta ielā 6, vakar imitēja ēkas sagrūšanu un tās iemītnieku evakuāciju. Savukārt Daugavpilī, blakus Šuņicas upei, notika mācību epizode, kurā imitēja transporta avāriju un bīstamas ķīmiskās vielas noplūdi.