Sagatavoti priekšlikumi dzīvojamo māju pārvaldnieku darbības kontrolei

Diskusija par to, kā varētu uzlabot dzīvojamo māju pārvaldīšanu,  Mājokļu un vides komitejā tika uzsākta tāpēc, ka pašvaldība regulāri saņem sūdzības no iedzīvotājiem par apsaimniekotājiem, kuri nepārskaita pakalpojumu sniedzējiem iekasēto naudu par komunālajiem pakalpojumiem. Komitejas deputāti atzina, ka darbībai šajā sfērā nepieciešami stingrāki noteikumi no valsts puses.

Mājokļu un vides komiteja rosina dzīvojamo māju pārvaldīšanu noteikt par valsts regulējamu sabiedrisko pakalpojumu. Tādējādi tiktu panākts, ka uz pārvaldīšanas pakalpojumiem attiektos visi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktie pienākumi un ierobežojumi, un maksas aprēķināšanas kārtību par šādiem pakalpojumiem noteiktu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Tāpat vajadzētu noteikt, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanu, izņemot gadījumus, kad pārvaldnieks pārvalda savu māju vai to dara dzīvokļu īpašnieku biedrība, var veikt tikai sertificēti un dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā iekļauti dzīvojamo māju pārvaldnieki. Ar normatīvo aktu jānosaka prasības pretendentiem, sertifikātu piešķiršanas un anulēšanas nosacījumi, sertificēto personu uzraudzības kārtība, kā arī jāparedz obligāta sertificēto pārvaldnieku civiltiesiskās atbildības un uzņēmējdarbības risku apdrošināšanai.

Pašvaldības deputāti uzskata, ka Pārvaldnieku reģistrs jāpārveido par valsts institūciju (līdzīgi kā ir, piemēram, Uzņēmumu reģistrs), kas apkopotu un aktualizētu informāciju par dzīvojamām mājām un dzīvokļa īpašnieku kopības pieņemtajiem lēmumiem. Šī institūcija kontrolētu pārvaldniekus – sekotu sertifikāta derīguma termiņam, apkopotu informāciju par īpašumiem, kurus attiecīgais pārvaldnieks pārvalda, tostarp arī ziņas par  neizpildītām saistībām. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums, ka pārvaldniekiem līdz katra gada 1. aprīlim vajadzētu iesniegt Pārvaldnieku reģistrā atskaiti par katras dzīvojamās mājas finansiālo stāvokli un finanšu līdzekļu izlietojumu iepriekšējā gadā. Pārvaldnieku reģistrs varētu liegt tiesības nodarboties ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu, ja šādas ziņas netiek iesniegtas un tajos gadījumos, ja pārvaldnieks pārkāpj savas pilnvaras vai negodprātīgi pilda savus pienākumus. Turklāt dzīvojamajām mājām piegādājamo pakalpojumu sniedzējiem arī būtu jāpiešķir tiesības iesniegt Pārvaldnieku reģistram datus par neizpildītām saistībām. Savukārt dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina tiesības piekļūt Pārvaldnieku reģistrā esošajai informācijai par savu māju, lai kontrolētu finansiālo stāvokli.

Pašvaldības deputāti uzskata, ka nozares speciālajos normatīvajos aktos vajadzētu noteikt, ka par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu kārtojama atsevišķa, no pārējās grāmatvedības uzskaites nodalīta grāmatvedības uzskaite tādos  gadījumos, ja pārvaldnieks nodarbojas ar vairākiem komercdarbības veidiem. Būtiski ir noteikt, ka naudas līdzekļi, ko pārvaldnieks, pildot pārvaldīšanas uzdevumu, saņēmis no dzīvojamās mājas īpašniekiem, uzskatāmi par trešajai personai piederošu mantu, uz kuru nedrīkst vērst piedziņu.

Mājokļu un vides komitejas sagatavotie priekšlikumi ietver arī jautājumus  par dzīvokļu īpašnieku saistību un lietu nodošanas termiņiem pārvaldnieku maiņas gadījumos. Tāpat, mainoties pārvaldniekam, vajadzētu palikt spēkā noslēgtajiem līgumiem ar pakalpojumu piegādātājiem.

Pašvaldības deputāti uzskata, ka  Administratīvo pārkāpumu kodeksā jānosaka pārvaldnieka atbildība par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma neievērošanu, kā arī jāparedz kriminālatbildība par līdzekļu, kas iemaksāti norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, novirzīšanu citiem mērķiem.

Jau šodien atbildīgajām valsts institūcijām - Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Ekonomikas ministrijai tiks nosūtīta vēstule no Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas ar sagatavotajiem priekšlikumiem.

Karlīna Timofejeva, Foto: Evija Trifanova/LETA

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību