Kažoka: aģitācijas regulējums rāda, kuram deputātam nav bail skatīties vēlētājam acīs
Pērnā gada nogalē pieņemtais jaunais priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums kopumā palīdz vēlētājam saņemt kvalitatīvāku informāciju un saprast, kuram deputāta kandidātam ir drosme paskatīties savam vēlētājam acīs, uzskata Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka.
Izsludinātais likums aizstāj vairāku citu likumu regulējumu attiecīgajā jomā un ir vērsts uz to, lai jaunā priekšvēlēšanu aģitācijas kārtība pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām nodrošinātu vienādus priekšvēlēšanu aģitācijas apstākļus visiem vēlēšanu dalībniekiem un nepieļautu administratīvo resursu izmantošanu, kā arī ierobežo priekšvēlēšanu kampaņām tērējamos līdzekļus. Jaunais regulējums paredzēts, lai mudinātu partiju pārstāvjus vairāk tikties ar vēlētājiem klātienē.
Kažoka norādīja, ka jaunais priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums kopumā palīdz vēlētājam uzzināt, ko piedāvā partijas. Deputātiem joprojām ir ļoti plašas iespējas paziņot par sevi internetā, klātienē aģitējot, arī izvietojot reklāmas presē. Tāpat arī valsts piešķirtais finansējums dažādiem valsts apmaksātiem diskusiju raidījumiem, kas tiek virzīti ne vien sabiedriskajā televīzijā, bet arī reģionālajos un komercmedijos, ir nācis par labu.
"Kopumā izskatās, ka grozījumi nākuši par labu priekšvēlēšanu diskusiju kvalitātei, samazinājuši vēlētāju priekšvēlēšanu zombēšanas riskus, vienlaikus palielinot kvalitatīvākas informācijas klātbūtni vēlēšanu procesā," sacīja politoloģe.
Viņa uzsvēra, ka šogad diskusiju ir tik daudz kā nekad agrāk un arī to kvalitāte ir salīdzinoši laba.
Aģentūra BNS ir novērojusi, ka partijas aktīvi īsteno tiešās tikšanās ar vēlētājiem, dodoties uz Rīgas mikrorajoniem.
Nevienam iedzīvotājam nav pienākums runāt ar kandidātu, ja vien viņš to nevēlas, vienlaikus tā ir vispareizākā un demokrātiskākā aģitācijas forma, uzskata politoloģe.
Viņa pozitīvi vērtē, ka kandidāti ir gatavi doties pie vēlētājiem, atbildēt uz tiešiem jautājumiem, runāt ar vēlētājiem par to, kas viņiem sāp, vienlaikus pašiem izglītojoties. Klātienes tikšanās arī parāda, ka deputātu kandidātiem nav bail, ka viņi klātienē, acīs skatoties, varētu saņemt arī dažus šerpus vārdus.
Līdz ar jauno priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu partijas vairs nevar paļauties uz to, ka īsi pirms vēlēšanām ieslēgs naudas mašīnu ar apdullinošām priekšvēlēšanu reklāmām un ar to vien nodrošinās sev labus panākumus.
"Partijai jāgatavo tādi kandidāti, kas var prasmīgi sevi parādīt priekšvēlēšanu debatēs, kas var aiziet uz ielas parunāties ar vēlētāju, kas ir gatavi ikdienā atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem internetā, un tas prasa pavisam citas iemaņas un pavisam citu attieksmi pret vēlētāju," pastāstīja politoloģe.
Šogad 1.jūnijā 119 Latvijas pašvaldībās norisināsies pašvaldību vēlēšanas.
Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Par jauno likumu nobalsoja visi no 85 Saeimas deputātiem, kas 2012.gada 29.novembrī piedalījās parlamenta sēdē. Regulējums stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī.
