Jaunsleinis: vēlētāji nav devuši partijām mandātu krasi reorganizēt pašvaldību darbu
Vēlētāji nav devuši partijām mandātu krasi reorganizēt pašvaldību darbu, jo neviens no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) rosinātajiem priekšlikumiem nebija ierakstīts ministra pārstāvētās Reformu partijas priekšvēlēšanu programmā pirms 11.Saeimas vēlēšanām, kā arī nebija nevienas citas koalīcijas partijas priekšvēlēšanu programmā, intervijā norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Ja partija grib veikt kādus nopietnus grozījumus, tas vispirms ir jāieraksta šīs partijas priekšvēlēšanu programmā un vēlēšanās jāsaņem atbalsts to realizēšanai. Tikai tad var virzīt pieņemšanai Saeimā radikālus grozījumus likumos. Pretējā gadījumā tādas iniciatīvas ir vērstas tikai uz pašas partijas popularitātes celšanu, uzskata Jaunsleinis.
Kas attiecas uz ministra Sprūdža ierosinājumu par darbības ierobežošanu pašvaldību deputātiem, pret kuriem sākts kriminālprocess, pēc Jaunsleiņa domām, nekas labs nesanāks. Nedrīkst grozīt likumus, orientējoties uz konkrētiem cilvēkiem. Likumā noteiktus ierobežojumus var izmantot arī politisku mērķu sasniegšanai. Neļaut kādam cilvēkam nodarboties ar politisko darbību - tā ir ļoti bīstama taka, uzskata LPS priekšsēdis.
Jaunsleinis prognozē, ka agri vai vēlu šī likuma normas vērsīsies pret pašiem tā pieņēmējiem, kas par to nobalsos. Vairāki cienījami pašvaldību vadītāji, piemēram, Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), pirms vēlēšanām ir tikuši aizturēti politisku iemeslu dēļ. Pēc LPS priekšsēža domām, tas nav pareizais ceļš. Likumdevējiem vajag abstrahēties no konkrētiem gadījumiem. "Ir nevis jāierobežo tiesībsargājošo iestāžu uzmanības centrā nonākušo deputātu pilnvaras, bet gan jārūpējas, lai tiktu saīsināti tiesvedības termiņi," norāda Jaunsleinis.
Arī iecere samazināt novadu skaitu no pašreizējiem 119 līdz 30, tāpat kā citas viņa idejas par radikālām izmaiņām pašvaldību darbā, nebija iekļauta Reformu partijas priekšvēlēšanu programmā, līdz ar to vēlētāji nav devuši mandātu tā realizācijai. Pēc veiktās administratīvi teritoriālās reformas jauno novadu domēm ir jāļauj nostrādāt divus sasaukumus, tikai tad būs skaidrs, vai veiktā reforma ir bijusi rezultatīva, uzskata Jaunsleinis.
Patlaban reformas rezultātus nevar objektīvi novērtēt, jo pa vidu bija smaga ekonomiskā krīze. Un neviens šodien nevar precīzi pateikt, vai problēmas pašvaldībām radīja ekonomiskā krīze, vai arī administratīvi teritoriālā reforma. Novadi vēl nav paspējuši veikt visas nepieciešamās izmaiņas pārvaldē, kas ir nepieciešamas pēc tik radikālas novadu reformas. 2014.gadā būs nākamās Saeimas vēlēšanas. Partijas, kuras vēlas virzīt tālāk novadu reformu, lūdzu, rakstiet to savās priekšvēlēšanu programmās, ejiet pie vēlētājiem. Ja saņemsiet vēlētāju atbalstu, varēsiet realizēt savas ieceres, uzskata LPS priekšsēdis.
