Kaktiņš zemo vēlētāju aktivitāti daļēji saista arī ar priekšvēlēšanu aģitācijas regulējuma izmaiņām
Vēlētāju aktivitāti pašvaldību vēlēšanās ietekmēja vairāku iemeslu kopums un viens no tiem varētu būt arī izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā, sacīja socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Kaktiņš pauda viedokli, ka partiju priekšvēlēšanu kampaņas ir viens no faktoriem, kas veicina vēlētāju aktivitāti, līdz ar to politiskās reklāmas ierobežojumi varēja to ietekmēt.
Tāpat viens no iemesliem varētu būt arī labi laikapstākļi vēlēšanu dienā, līdz ar to mazāk motivētie vēlētāji izvēlējas darīt kaut ko citu, nevis iet nobalsot, uzskata Kaktiņš.
Eksperts arī pieļauj, ka priekšvēlēšanu diskusiju saturs un politiķu paustais tajās nebija "motivējošākais" un, iespējams, kādam skatītājam, tās vērojot, "noplaka vēlme" piedalīties vēlēšanās.
Vienlaikus Kaktiņš akcentē, ka vēlētāju aktivitāti ietekmēja iemeslu kopums, nevis kāds viens faktors.
Kā ziņots, šajās pašvaldību vēlēšanās ir piedalījušies 686 097 vēlētāji jeb 45,85% no kopējā balsstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.
Līdz ar to vakar notikušās vēlēšanas ir kļuvušas par vismazāk apmeklētajām Latvijas pašvaldību vēlēšanām šajā tūkstošgadē.
Aktīvākie vēlētāji šogad bija Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 229 910 vēlētāji jeb 55,54% no balsstiesīgajiem rīdziniekiem.
