Rīgas ielu liekēži jeb Cik daudzi un cik bieži netiek uz Bausku
Galvaspilsētas ielas ir daudzu naudas tīkotāju un ubagu Meka. Daži spēlē uz ielām, daži dejo vai dzied, kāds tēlo statuju, kāds piedāvā aizvest. Liela daļa vienkārši stāv lūdzēju pozās, noskrandušā apģērbā un skumjām acīm, taču citiem ir izstrādāta stratēģija, kā tikt pie naudas.
„Pietrūka 40 santīmi līdz mājām Jelgavā, vai varat palīdzēt,” šie ir naudas lūdzēju vārdi, kas bieži turpinās arī ar mokpilnu izgudrotu stāstu, cik smagi cilvēkam ir gājis.
Šie ubagotāji bieži sastopami autoostas un Stacijas tuvumā, lai stāsts būtu ticamāks. Turklāt interesanti, ka vieni un tie paši cilvēki netiek uz mājām vairākas reizes dienā. Pēc Kasjauns.lv novērojumiem, savdabīgais bizness tiek realizēts uz Marijas ielas, Merķeļa ielas, Vērmanes dārzā un Raiņa bulvārī. (Ja esat redzējuši arī citās vietās, lūdzu, rakstiet komentāros, kur.)
Darbā uz minētajām ielām pieņemti vairāki tipāži – ir gados vecāka kundze, jaunieši, vīrieši ap 30. Pirmo reizi sastapām aptuveni 50 gadus veco kundzi, kas atstāja norūpējušās sievietes iespaidu un lika mums viņai iedot prasītos 40 santīmus. Pēc nedēļas mēs vēlreiz sastapām sievieti – stāsts un sejas vaibsti nebija mainījušies – tie bija precīzi atstrādāti kā teātrī.
Mums nebija šaubu, ka stāsts ir izdomāts un nauda tiek lūgta citām vajadzībām, taču aprunājoties ar kolēģiem un paziņām, vismaz puse bija noticējuši stāstam un atzina, ka sieviete savu lomu labi pārzina, un naudu lūdzējai iedeva gandrīz visi.
Bez šiem novērotajiem ubagotājiem Rīgas ielās pamanīti arī tādi, kas lūdz pēc naudas maizei, zālēm un citiem izdzīvošanai nepieciešamiem līdzekļiem. Tostarp ir ubagotāji, kas atzīst, ka naudu vajag alum vai graķītim, šādi tipāži tiek visatzinīgāk vērtēti par viņu godīgumu un atklātību bieži saņem lūgtos santīmus.
„Cilvēkiem, kas lūdz maizi vai ko ēdamu, es bieži nopērku kādu bulciņu, taču pateicības vietā esmu saņēmusi lamuvārdus, tāpēc vairs neuzķeros uz žēlīgajām acīm un lūdzējiem aukstasinīgi eju garām”, stāsta Zane par to, kā cīnās ar ubagu stāstiem.
Šie naudas prasītāji liekas kaitinoši daudziem, jo teksts ir nemainīgs un nepatiess. Uz ielas sastaptais Kārlis apgalvo, ka „nevar būt, ka viens cilvēks septiņas reizes netiek uz mājām. Ja tā patiesi ir, tad jāmeklē palīdzība.”
Rīgā aizliegts ubagot uzmācīgā veidā un iežēlināšanai izmantot dzīvniekus. Ubagošana liegta sabiedriskajos transportlīdzekļos, uz brauktuves, uz ietvēm, kāpnēm, estakādēm, laukumiem un citiem gājējiem paredzētiem ceļiem, vietās, kur tas var apgrūtināt vai traucēt gājēju kustību. Tāpat ubagot aizliegts Rīgas vēsturiskajā centrā, savukārt ārpus pilsētas centra ubagošana atļauta tikai ar personu apliecinošu dokumentu.
Lai noskaidrotu populārākās ubagošanas vietas un veidus, lūdzam arī Jūs iesaistīties, palīdzot izveidot karti, kur un kādi ubagotāji ir sastapti, un kādi ir bijuši amizantākie notikumi, - vai tā ir biļešu pirkšana un ielikšana vilcienā vai vešana uz kafejnīcu. Kā arī - vai šī ir tikai Rīgas problēma vai ubagotāji un „mājās neticēji” ir arī Liepājā, Ogrē, Daugavpilī un citās pilsētās.
