Festivāls „RE RE Rīga!” sola spožu programmu
„RE&RE” direktors Didzis Putniņš, nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle un festivāla radošais direktors Mārtiņš Ķibers
Kultūra

Festivāls „RE RE Rīga!” sola spožu programmu

Jauns.lv

No 9. līdz 11. augustam Rīgas – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros Rīgā pirmoreiz norisināsies starptautiskais ielu mākslas un pasaules mūzikas festivāls „RE RE Rīga”, piedāvājot vairāk nekā 20 apvienību – ielu cirka, dejas ielu teātra un mūzikas kolektīvu – priekšnesumus.

Festivāls „RE RE Rīga!” sola spožu programmu...

Peldošajā galerijā „Noass” notikušajā preses konferencē festivāla rīkotāji iepazīstināja ar gaidāmo festivālu, akcentējot, ka nākamgad, kad Rīga būs kļuvusi par Eiropas galvaspilsētu, šim pasākumam kultūras programmā tiks ierādīta īpaša vieta.

„Rīga nav un nekad nebūs gatava, jo vienmēr ir kaut kas jauns, ko varam uzcelt. Tas pats attiecas uz dažādiem jauniem projektiem, kas parādās Rīgas kultūras kopainā, padarot to bagātāku. Ielu māksla un pasaules mūzika Rīgā ir bijusi pieejama dažādos veidos, bet ne šādā festivālā,” gaidāmo pasākumu ieskicēja nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle, piebilstot, – festivāls „RE RE Rīga!” noteikti būs viens no šīs vasaras krāšņākajiem notikumiem. „Ir gandarījums, ka šis festivāls tapis, sadarbojoties Rīgas domei, „Rīga 2014” un „RE&RE” sadarbībai, pierādot, cik veiksmīga var būt publiskā partnerība arī kultūras projektu īstenošanā. Vislielākie ieguvēji ir iedzīvotāji, un arī tūristiem un Rīgas viesiem šī būs iespēja redzēt Rīgu no citādāka skatpunkta.”

Festivāla radošais direktors Mārtiņš Ķibers pastāstīja, ka festivāla pirmā gada tēmas ir jaunais cirks un pasaules mūzika, kas skatītājiem ļaus klātienē vērot franču, beļģu un holandiešu jaunā cirka apvienību izrādes, kā arī skandināvu – zviedru, somu un norvēģu – akrobātus un žonglierus. „Tie ir profesionāli mākslinieki, kuri ieguvuši augstāko izglītību šajā jomā, taču atšķirībā no parastā cirka savos priekšnesumos neizmanto dzīvniekus, un izrādes nenotiek arēnā. Viņi izrādēs izmanto tradicionālos cirka žanrus – žonglēšanu, spēka vingrinājumus, klaunādi –, taču aptuveni stundu garā izrāde ir kā viens veselums, jo māksliniekiem jānotur publikas interese.”

)

Raksts tapis sadarbībā ar Rīga 2014/Foto: Kaspars Garda