Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus. FOTO
Pieminot 72.gadadienu kopš 1941.gada 14.jūnija, kad no Latvijas tika izvesti vairāk nekā 15 000 dažādu tautību iedzīvotāju, šodien Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika ziedu nolikšana, pulcējot ap 200 gājiena dalībnieku un vairākus simtus skatītāju.
Gājienā piedalījās vecākās paaudzes cilvēki kopā ar Saeimas deputātiem, ministriem, Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Rīgas domes un ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem, kas Brīvības pieminekļa pakājē nolika ziedus. Gājiena dalībnieki rokās nesa ziedus un vainagus, atsevišķi tā dalībnieki rokās turēja Latvijas karogus ar sēru lentēm, kā arī pārējo Baltijas valstu karogus. Kāda gājiena dalībniece nesa baltu krustu, kas rotāts ar ziedošiem jasmīnu zariem, dzeloņdrāšu vainagu un skaitli "72", bet vairāku gājiena dalībnieku rokās bija plakāti, kas aicināja neaizmirst nāves nometnēs bojā gājušos un "krievu sarkano fašismu nīst".
Savukārt gājiena skatītāju rindās galvenokārt bija manāmi vecāka gadagājuma ļaudis ar ziediem rokās, kā arī tūristi, kas vēroja un fotografēja pasākumu.
"Šodien atceramies vairāk nekā 15 000 Latvijas cilvēku, kas pirms 72 gadiem bez tiesas un vardarbīgi tika aizvesti projām no mūsu zemes. Atceramies arī tos, kas Padomju Savienībā pazuda Lielā terora laikā 1937.gadā 1938.gadā, vairāk nekā 45 000 cilvēku, kas tika izvesti 1949.gadā, kā arī tos, kas dažādos laikos līdz pat 1989.gadam tika represēti - tas bija veids, kā tika veidota padomju valsts, kā komunistiskais režīms veidoja savu ietekmi," piemiņas pasākumā sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, piebilstot, ka, lai vienmēr atcerētos notikušo, ir jāiegulda liels darbs.
"Aicinu jūs izslieties, jo jūs esat brīvi cilvēki brīvā zemē. 23 gadi ir devuši brīvu valsti, kas var brīvi rīkoties. Mēs esam pasaulē lielākās valstu savienības un pasaulē stiprākās organizācijas - NATO - dalībnieki," norādīja Valsts prezidents.
Savukārt Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais izteica pateicību ārvalstu vēstniekiem par dalību ziedu nolikšanā. "Viņu piedalīšanās palīdz Rietumos veidot izpratni par to, kādas ir mūsu attiecības ar kaimiņu [Krieviju]. Rietumi tika atbrīvoti no fašisma, bet Baltijas valstis ne, jo atbrīvotāji palika šeit," sacīja Resnais. "Taču mēs priecājamies par šodienu, noliekot vainagus, ne sēru vainagus, izsakot pateicību šai vietai, kas ir viena no svētākajām Latvijā," viņš izteicās.
Kā novēroja aģentūra LETA, pasākums noritēja mierīgi. Vienubrīd pieminekļa pakājē uzkāpa kāds sirms aktīvists, lai paustu savus politiskos uzskatus, taču pēc īsa brīža viņš pieminekļa pakāji atstāja. Pēc ziedu nolikšanas lielākā daļa ļaužu pamazām izklīda, bet atsevišķi sirmgalvji uzrunāja valstsvīrus.
Pirms ziedu nolikšanas notika svinīga Goda sardzes maiņa, kā arī NBS orķestris atskaņoja valsts himnu.
Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā
LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA
