Vislabāk reklamēt sevi var Ziemassvētkos; vissliktāk - Helovīnā
Baltijā vislabāk mārketinga kampaņas ir rīkot Ziemassvētkos, bet vissliktāk - Helovīnā jeb Visu svēto dienas priekšvakarā, liecina jauns pētījums. Šāds rezultāts iegūts, apkopojot informāciju par Baltijas iedzīvotāju attiecībām ar dažādiem svētkiem un to svinēšanu.
"GfK" Klientu un produktu attīstības direktore Ilze Kronberga norādīja, ka saskaņā ar šī pētījuma rezultātiem Ziemassvētki Baltijas iedzīvotājiem atbilst statusam "tuvs draugs" un "labākais draugs", kas apliecina, ka, raugoties no mārketinga aktivitāšu perspektīvas, Ziemassvētku laiks ir labākais laiks, kad uzņēmējiem ir vērts ne tikai īpaši piedomāt pie savām aktivitātēm, bet arī veidot aktivitātes tā, lai tās nesabojātu šīs "tuvo un labāko draugu" attiecības ar šiem svētkiem uzņēmēju klientiem, kas ir iedzīvotāji.
Savukārt Helovīnā vispār būtu labāk, ja mārketinga aktivitātes Baltijā būtu vai nu ļoti maz, vai labāk nemaz, jo šie ir svētki, kas to patlaban esošajā formā vēl nav ieguvuši plašu Baltijas iedzīvotāju atsaucību, skaidroja "GfK" Klientu un produktu attīstības direktore.
Taču attiecībā uz Jāņiem pētījumā atklāts, ka šie svētki pēc nozīmes ir līdzīgāki Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem, kuriem Jāņi atbilst attiecību statusam, ko var apzīmēt kā "laulātais partneris", bet Lietuvas iedzīvotājiem šie svētki ir statusā, ko var dēvēt par sava veida "kolēģi" un arī kā "vecu draugu".
Lietuviešiem un latviešiem līdzīgā attiecību statusā ir neatkarības dienas svētku diena, kas Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem atbilst attiecību statusam "paziņas", kam raksturīgas īstermiņa attiecības, bet igauņiem šie svētki ir statusā "laulātais partneris".
Pētījumā tika arī noskaidrots, ka, piemēram, tāda svētku diena kā Valentīndiena attiecību statusa ziņā lietuviešiem un latviešiem ir vai nu kā "slepena dēka", vai arī kā "īslaicīgas attiecības ar bijušo partneri". Savukārt igauņiem šie svētki ir kā "laulātā partnera" un "tuva radinieka" attiecību statusā.
Pētījums tika veikts šā gada maijā, interneta vidē aptaujājot 1127 respondentus Latvijā vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Papildus izmantoti citu "GfK" iepriekš veiktu pētījumu (Omnibuss, pētījumi interneta vidē) dati.
