Rīgas pašvaldība pērn apglabājusi 149 bezpiederīgos

Pagājušajā gadā apglabāto bezpiederīgo skaits ir palielinājies salīdzinājumā ar 2011.gadu, kad kremēti 60 mirušie un vēl 53 apglabāti zārkos, un 2010.gadu, kad kremēti 45 bezpiederīgie, bet 79 apglabāti zārkos, liecina departamenta apkopotā informācija.

Šā gada Rīgas domes budžetā bezpiederīgo apbedīšanai un kremēšanai paredzēti 36 526 lati. Par šo naudu var apbedīt aptuveni 133 bezpiederīgos, kremēt - 96 personas.

Saskaņā ar likumdošanu stacionārā ārstniecības iestāde vai Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs pēc nāves fakta konstatēšanas nodod mirušā cilvēka ķermeni piederīgajiem vai viņu pilnvarotām personām apbedīšanai vai kremēšanai, kā arī informē pašvaldību, kuras teritorijā ir deklarēta mirušā cilvēka pēdējā dzīvesvieta vai mirušajam konstatēts bioloģiskās nāves fakts, vai no kuras mirušais pirms nāves nogādāts ārstniecības iestādē, ja viņam nav piederīgo.

Saskaņā ar likumu pašvaldība pēc informācijas saņemšanas organizē un nodrošina mirušā cilvēka apbedīšanu vai kremēšanu triju darbdienu laikā, bet, ja mirušā cilvēka personība nav noskaidrota, veic apbedīšanu septiņu dienu laikā.

Rīgas dome pirms kremēšanas vai apbedīšanas ievieto sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kaut arī šāda rīcība normatīvajos aktos nav reglamentēta un nav noteikta kā priekšnosacījums mirušā atzīšanai par bezpiederīgo. Tā ir pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva, kas tiek veikta ar mērķi apzināt iespējamos mirušā piederīgos un dot viņiem iespēju pašiem parūpēties par sava radinieka apbedīšanu. Viena sludinājuma publicēšana pašvaldībai izmaksā 10 līdz 15 latus.

Sludinājumā par bezpiederīgā mirušā kremēšanu norādītais piederīgo pieteikšanās termiņš ir 10 dienas. Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa atzīst, ka ir cilvēki, par kuriem zināmi viņu dati, piemēram, ja tas ir vientuļš cilvēks, par kuru paziņo ārstniecības iestāde. Taču ir arī tādi, kurus nav iespējams identificēt, jo atrod mirušus uz ielas bez dokumentiem.

Ja miruša cilvēka personība nav noskaidrota, kremācija ir aizliegta. Tāpat kremāciju var aizliegt izziņas izdarītājs izmeklēšanas interesēs. Obligātai kremācijai ir pakļauti ar noteiktām infekcijas slimībām mirušie, ko nosaka normatīvie akti.

Pēc bezpiederīgo kremēšanas pašvaldība nosūta vēstuli mirušā pirmās pakāpes radiniekiem, piedāvājot uzņemties urnas ar mirušā radinieka pelniem apbedīšanu. Ja viena mēneša laikā radinieki neatsaucas uz uzaicinājumu, urna tiek nodota apbedīšanai Jaunciema kapsētas bezpiederīgo sektorā, skaidroja Āboliņa.

Pašvaldībai nākas saskarties arī ar gadījumiem, kad piederīgie dzīves laikā nav interesējušies par aizgājēju un par viņa nāves un kremēšanas faktu uzzina tikai no pašvaldības vēstules. Arī pēc kremācijas šiem piederīgajiem ir iespējams pieteikties un saņemt urnu ar mirušā pelniem, taču dažkārt piederīgie piesakās jau pēc urnas apbedīšanas kopējā kapā. Arī tad ir iespējams veikt urnas izrakšanu un pārapbedīšanu, atlīdzinot pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot mirušā bezpiederīgā apbedīšanu, samaksājot normatīvajos aktos noteiktu vienreizēju maksu par kapavietas uzturēšanas tiesībām un ar kapavietas labiekārtošanu saistītos maksājumus, kā arī noslēdzot līgumu par kapavietas uzturēšanu.

Bezpiederīgo kremēšana tiek veikta SIA "Rīgas kremācijas centrs - krematorija", kurā viena bezpiederīgā kremēšana pašvaldībai izmaksā 187,73 latus, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl aptuveni 80 latus izmaksā 50 bezpiederīgo kremēto mirušo urnu apbedīšana Jaunciema kapos. Vienā kapavietā tiek apbedītas 50 līdz 100 kapsulas ar bezpiederīgo mirušo pelniem, izveidojot šā apbedījuma izvietojuma shēmu.

Savukārt viena bezpiederīgā apbedīšanas izmaksas, apglabājot zārkā, ir 130,90 latu ar PVN ziemas periodā, no 1.novembra līdz 30 aprīlim, un 127,37 lati ar PVN vasaras periodā. Bezpiederīgā mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina un kapsētas pārzinis lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.