Latvija ir glābta: nu atkal vairāk dzimst zēni! Taču adoptētāji vēlas meitenītes...
Lai gan Latvijā pēc iedzīvotāju skaita vairāk ir sieviešu, nu jau trešo gadu pieaug zēnu dzimstība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Zēnu dzimstības pieaugums pagaidām nav tik liels, lai gada laikā izlīdzinātu dzimuma attiecības valstī, tomēr tendence jūtama – īpaši spilgti tas vērojams starp adoptētājiem, kur garās rindās gaida pēc meitenītēm.
Uz meitenēm jāgaida garā rindā
Labklājības ministrija neapkopo datus par adoptējamajiem bērniem pēc to dzimuma, taču portālam Kasjauns.lv savu pieredzi atklāj Laura un Andrejs, kuri patlaban apsver domu, ka viņu ģimenē varētu ienākt adoptēts bērniņš. „Bāriņtiesas darbiniece jau uzreiz brīdināja: ja vēlamies adoptēt meitenīti, būs jāgaida garā rindā. Mūsuprāt, bērns paliek bērns – arī piedzimstot taču vecāki bērna dzimumu neizvēlas. Teicāmies, ka mūsu gadījumā tam nav lielas nozīmes, - puika vai meitene.”
Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Olga Rudaka portālam Kasjauns.lv atzīst, ka lielākajai daļai vecāku dzimums nav svarīgs, vairāk interesē bērniņa vecums, taču pēdējie divi adoptēti tieši zēni, nevis meitenītes, kas, iespējams, skaidrojams ar meitenīšu trūkumu zīdaiņu un bērnunamos. Rudaka neslēpj, ka potenciālie vecāki sākotnēji bieži ir bailīgi un emocionāli, taču par adopciju pārliecināti, jo, kad garais lēmumu pieņemšanas process ir beidzies, jau pirmajā iepazīšanās reizē ar bērnu - neskatoties uz to, vai meitene vai puika, bango neaprakstāmas, pozitīvas emocijas.
Savukārt Daugavpilī pagājušo gadu tika adopcijai nodotas 5 meitenes un 10 zēni, gadu pirms tam 13 meitenes un 5 zēni. Daugavpils bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Elita Praņevska portālam Kasjauns.lv stāsta, ka rindu bāriņtiesa neredz, taču mazuļu adoptēšanu, protams, ietekmē valsts kopējie dzimstības rādītāji. Tas nozīmē, ja vairāk dzimst puikas, tos procentuāli vairāk nodod adopcijai.
Glābējsilīšu mazuļi – īpaši pieprasīti
Uzrunātais vecāku pāris, kurš gaida savu kārtu bērniņu adoptēt, sarunā ar portālu Kasjauns.lv zināja stāstīt, ka liels topošo vecāku vairākums ir ieinteresēts ne vien par meitenītēm, bet arī par bērniem, kas atstāti glābējsilītēs, tādā veidā bērnu saņemot gandrīz vai bez starpniekiem – bērnu vai zīdaiņu nama.
Lai tiktu pie ilgi gaidītā mazuļa, ir jāizpilda vairākas formalitātes, kas apliecina, ka vecāki ir gatavi gan emocionāli, gan finansiāli savā ģimenē uzņemt vēl vienu locekli. Pirmais solis ir dokumentu iesniegšana bāriņtiesai, tad iesniegto dokumentu pārbaude un tad sešus mēnešus ilgs posms, kurā bāriņtiesa iepazīst ģimeni. Ja topošie vecāki tiek atzīti par atbilstošiem, tad tiem ir iespēja iepazīties ar bērnu. Tad seko vēl seši mēneši kuros bērns dzīvo ģimenē un bāriņtiesa vērtē ģimenes attiecības un ja ģimene saņem pozitīvu vērtējumu, tad ar tiesas lēmumu bērns var tikt pieskaitīts pie jaunās ģimenes.
Anete: „Lēmums par adopciju nenāca viegli”
Jaunie vecāki atzīst, ka šis sešu mēnešu gaidīšanas posms bijis viens no garākajiem posmiem viņu dzīvē. „Iespēja, ka neesam pietiekami labi vai atbilstoši, iekšēji sastindzina, ” stāsta Anete, kas kopā ar vīru Jāni pirms diviem gadiem adoptēja nepilnu gadu vecu puisēnu. „Lēmums par adopciju nenāca viegli, jo, protams, ka gribējām paši savu atvasi, taču ģenētiski tas nebija iespējams un pēc vairāku gadu mēģinājumiem mēs sapratām, ka adopcija ir mūsu ilgi meklētais risinājums,” emocionāli atzīstas Anete.
Pagājušo gadu starp jaundzimušajiem bija 9640 meitenes un 10 257 puikas. Gadu iepriekš, 2011. gadā - piedzima 9649 zēni un par 473 mazāk meiteņu. Pagājušajā gadā adoptēti 1284 bērni vecumā līdz 18 gadiem. Par dzimumu attiecībām, cik no adoptētajiem bērniem bijušas meitenītes vai puiši, informācijas nav.
