Lielākais zaudējums Rīgas pils ugunsgrēkā – izdegusī Svētku zāle
Par lielāko māksliniecisko zaudējumu Rīgas pils ugunsgrēka laikā ir uzskatāma arhitekta Eižena Laubes veidotā Valsts svētku zāle, kura varēja lepoties ar tautiskiem koka ornamentiem.
Sabiedrība

Lielākais zaudējums Rīgas pils ugunsgrēkā - izdegusī Svētku zāle

Jauns.lv

Rīgas pils ugunsgrēkā nav cietušas Latvijas unikālākās vēsturiskās vērtības, kas atradās izstādē „100 Latvijas vēstures relikvijas”. Par vislielāko zaudēto muzejisko vērtību uzskatāma pēc arhitekta Eižena Laubes veidotā Valsts svētku zāle.

Lielākais zaudējums Rīgas pils ugunsgrēkā – izdegu...

„Varu visus nomierināt, diemžēl, jāsaka, ka tā ir laime nelaimē – unikālās Latvijas 100 vēsturiskās relikvijas ugunsgrēka nav cietušas! Visi eksponāti pirms dažām nedēļām tika pārnesti uz citām telpām un tas tos pasargāja,” Kasjauns.lv Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas zinātņu doktors Ojārs Spārītis.

Jāatgādina, ka 10. jūnijā Rīgas pilī izvietotajā Nacionālajā vēstures muzejā tika atklāta izstāde „100 Latvijas vēstures relikvijas”, kurā bija visvērtīgākās latviešu nācijas vēsturiskās relikvijas – pirmā nauda, Lielvārdes josta, Trešās atmodas karogs un citas. Gatavojot izstādi, visi unikālie eksponāti tika pārnesti uz citām telpām, lai tos varētu eksponēt, un tieši šis apstāklis tās pasargājis no ugunsnelaimes.

Bojā nav gājuši arī muzeja krājumi, kuri atradās pils pagrabā. Spārītis teic, ka, pēc visa spriežot, lielas muzejiskas vērtības ugunsgrēka nav gājušas bojā. Tām nepieciešams tikai „kosmētisks remonts”, šīs lietas apskādējis tikai mitrums un putekļi..

Par vislielāko zaudējumu uzskatāma arhitekta Eižena Laubes projektētā Valsts svētku zāli, kuru, apvienojot pils ceturto un bēniņu stāvu, izbūvēja pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās. Tās interjers bija veidots kokā, cenšoties apvienot zāles izskatā svētku zālei nepieciešamo greznumu un latviešu etnogrāfiskās celtniecības motīvus.

Zāles griestu plafonus rotāja latviešu glezniecības vecmeistaru darbi, kā piemēram, Oto Skulmes „Uzvara pie Daugavas”, Augusta Annusa „Visvaldis, Jersikas valdnieks pieņem vācu krustnešus”, Ludolfa Liberta „Kurzemes hercogs Jēkabs” un citi. Šie mākslas darbi, gatavojoties restaurācijai, no griestiem bija noņemti un par laimi ugunsgrēka nav cietuši. Savukārt pašu svētku zāli pēc rasējumiem un fotogrāfijām ir iespējams atjaunot, saka Spārītis.


Rīgas pils rītā pēc ugunsgrēka

Kasjauns.lv/Foto: Uģis Nastevičs/www.ugis.info , Evija Trifanova/LETA, Edijs Pālens/LETA