Rīgas pils glābšanas darbus cer pabeigt līdz rudenim. VIDEO

Ugunsgrēkā ir daļēji cietušas Kastelas daļas, austrumu piebūves daļas un priekšpils daļas bēniņu, jumta konstrukcijas. Visvairāk ir cietusi Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis. Tāpat ugunsgrēka radīti bojājumi ir Svētku zāles jumta daļā. Pārējās telpas ugunsgrēks nav skāris, bet konstrukcijas ir samērcētas dzēšanas procesā.

Līdz rudenim centīsies vēsturisko ēku dabūt zem jumta un to pārsegt vai nu ar plēvi vai brezentu. Griestos arī izurbti caurumi, lai iztecētu zem pārseguma sakrājies ūdens. Un tagad vairs nav bažu, ka varētu sabrukt griesti, kuri ugunsgrēkā palikuši veseli.

Tāpat pilī ir arī vairāku muzeju krātuves, no kurās vislielākais posts nodarīts Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumam. Lai saglābtu ugunsgrēkā cietušos eksponātus ir nepieciešami apmēram 40 tūkstoši latu, aģentūrai BNS pastāstīja muzeja direktors Arnis Radiņš. Tās ir aptuvenās aplēses, kam nav pieskaitītas klāt izmaksas, kas būs restauratoriem un muzeja darbiniekiem, kas strādās ar cietušajiem priekšmetiem.

Pēc viņa vārdiem, finansējums nepieciešams, lai apturētu tos procesus, ko izraisīja ūdens un citas vielas ugunsliesmu dzēšanas laikā. Bojāts nekas neatgriezeniski nav, tomēr daudzi eksponāti cietuši.

„Piemēram, karogs, kas bija zem ūdens šalts, tas tagad ir jāmazgā, jātīra. Priekšmetiem jāmaina vide, jāaptur procesi, kas sākušies ūdens dēļ,” teica Radiņš.

Daļa muzeja darba telpu, izstāžu zāles un daļa pastāvīgās ekspozīcijas dzēšanas darbos ir nolietas ar ūdeni, ēkā atslēgta elektrība. Apmeklētājiem Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir slēgts uz nenoteiktu laiku, informē muzeja vadība.

Mitruma dēļ pašlaik visvairāk apdraudēti ap 40 000 muzeja Etnogrāfijas nodaļas krājuma priekšmetu, tostarp arī Pieminekļu valdes 20. gadsimta. 20. - 40.gadu vākums, sakrālās mākslas kolekcijas darbi, tautas lietišķās mākslas priekšmeti.

Nopludinātie griesti un sienas, mitrums telpās radījis apdraudējumus daļai arheoloģijas ekspozīcijas, tāpēc puse no tās demontēta. Vēstures muzeja darbinieki ekspozīciju un izstāžu zālēs, savās darba telpās turpina sakopšanas darbus un ūdens nodarīto postījumu seku apzināšanu. Arī aizvadītajās brīvdienās darbinieki dežurēja muzejā, to vēdinot un sakopjot ūdens nodarīto postu.

Pils restaurācijas projektu direktors Didzis Putniņš TV3 Ziņām teica, ka bija domājis, ka ugunsnelaime varēja nodarīt daudz lielākus postījumus, bet nelaimes seku novēršana prasīs ne mazums pūļu un pagaidām nav aprēķināts ne tas, cik viss izmaksās, ne arī zināms, kad Rīgas pilī atkal varēs ievākties Prezidenta kanceleja. Sīkāk par to, ka norit pirmie pils saglābšanas darbi skatieties TV3 Ziņu videosižetā. Pirmais darbs ir no telpām iznest sadegušās koka konstrukcijas, notecināt ūdeni un telpas kārtīgi izžāvēt un izvēdināt.