Reformu partija: darbaspēka nodokļu sloga mazināšana devusi jūtamu ieguldījumu valsts budžeta izpildē
Vislielāko pieaugumu valsts konsolidētā kopbudžeta izpildē šā gada pirmajos piecos mēnešos ir nodrošinājis darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums. Tas liecina par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas efektīvu ieguldījumu ekonomikas attīstībā un jaunu darba vietu veidošanā valstī, uzsver Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Pēc Valsts kases datiem, ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām auguši par 48 miljoniem latu, bet ieņēmumi no IIN - par 33,6 miljoniem latu jeb 9,6%.
"Jaunākie budžeta dati apliecina, ka IIN samazināšana no šā gada jau dod rezultātu un palīdz uzņēmējiem attīstīties. Turpmāka IIN samazināšana dos arvien lielāku stimulu ražošanas attīstībā un jaunu darba vietu izveidē. Tāpēc tieši tagad, ņemot vērā pozitīvās tautsaimniecības attīstības tendences, ir svarīgi darba devējiem un darba ņēmējiem parādīt, ka valdība neatkāpsies no apņemšanās 2015.gadā IIN samazināt līdz 20%," par Kalniņas-Lukaševicas viedokli aģentūru LETA informēja RP Saeimas frakcijas preses sekretārs Kaspars Odiņš.
Konsekventa, uz ekonomikas attīstību vērsta darbaspēka nodokļu politika veicina arī ēnu ekonomikas mazināšanu: vairāk uzticoties valstij, cilvēki izvēlas godīgi maksāt nodokļus, nevis saņemt algu aploksnē, lai šādi palielinātu savus ienākumus, piebilst RP deputāte.
Šā gada maijā valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums pieaudzis līdz 187,1 miljonam latu, galvenokārt tādēļ, ka ar uzviju pildās valsts pamatbudžets un pašvaldību budžeti. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, tas ir, gada pirmajiem pieciem mēnešiem, konsolidētā kopbudžeta finansiālā bilance uzlabojusies par 155,4 miljoniem latu.
Kā ziņots, pārpalikuma pieaugumu pamatā nodrošināja būtisks kopējo uzturēšanas izdevumu samazinājums šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, skaidro Finanšu ministrijā (FM).
Apskatot budžeta izpildi sadalījumā pa līmeņiem, FM secina, ka gan valsts konsolidētajā budžetā, gan pašvaldību konsolidētajā budžetā bija pārpalikums, pārpalikumu valsts konsolidētajā budžetā noteica pozitīva bilance valsts pamatbudžetā (139,8 miljoni latu), bet valsts speciālajā budžetā bija deficīts (20,4 miljoni latu).
