Kamēr daži pērk, citi izmet savus mīluļus. Reportāža no dzīvnieku patversmēm. FOTO
Pavasara un vasaras sezonā arvien vairāk suņu un kaķu parādās uz ielām bez saviem saimniekiem. Daļa aizgājuši pastaigā paši, bet daļa izlikti uz ielas pavisam. Šiem klaiņojošiem pilsētas iemītniekiem bieži par otrajām mājām kļūst patversmes.
Dzīvnieku patversmju skaits pēdējo gadu laikā ir audzis, un dzīvnieku skaits tajās arvien palielinās. “Cilvēki brauc prom no Latvijas un ar skumjām ved savus suņus un kaķus mums. Diemžēl arī jūtams, ka arvien mazāk cilvēku var atļauties uzturēt mājdzīvniekus,” stāsta Ogres patversmes direktore un veterinārārste Zanda Roze.
Neraugoties uz to, ka cilvēki pērk un pārdod mājdzīvniekus, patversmju iemītnieku skaits nesarūk, vien palielinās. Tas nozīmē, ka, kamēr vieni pērk jaunus mīluļus, citi no tiem atbrīvojas, turklāt, kā zina stāstīt patversmju darbinieki, gaužām brutālā veidā. “Ir tādi cilvēki, kas vienkārši izliek savus mājdzīvniekus kā nederīgas preces, ir tādi, kas vēl trakāk, mēģina slīcināt vai nokaut,” stāsta veterinārārste Roze. „Pie mums ir nonākuši visdažādākie dzīvnieki, visdažādākos veselības stāvokļos, taču visi kā viens ir ļoti saskumuši un pirmās dienas bieži neēd un neguļ,” par patversmes iemītniekiem stāsta darbiniece. Tomēr liela daļa dzīvnieku pieņem patversmi kā savas mājas, jo ne vien darbinieki rūpējas par suņu un kaķu labsajūtu un veselību, bet arī labdari un entuziasti, kas dodas uz patversmi staidzināt un samīļot atstātos mājdzīvniekus un līdzi sev nes dažādus kārumus.
„Ir bijuši gadījumi, kad suns ir tik ļoti pieradis pie mums patversmē, kad atdodam sunīti un tas nākamajā dienā ir pie mums atkal klāt. Nācis visu ceļu no jaunajām mājām atpakaļ.” Šādi gadījumi patversmes darbiniekiem rada īpaši labas sajūtas, jo tas nozīmē, ka dzīvnieks patversmē ir juties labi.
Savukārt lielākā Rīgas patversme „Labās mājas”, ko veidojuši entuziasti no Juglas dzīvnieku aizsardzības biedrības, veidojot patversmi, lielu uzsvaru lika uz klaiņojošo dzīvnieku problēmu Rīgā, bet vienlīdz svarīga dzīvnieku aizstāvjiem ir arī sabiedrības izglītošana. Jaunā patversmes ēka Juglas nostūrī, kur paviesojās portāls Kasjauns.lv, ir paredzēta 50 suņiem un 40 kaķiem, taču patversmes darbiniece Linda atzīst, ka mēdz būt arī vairāk mazo mīluļu. „Labās mājas” gadā patvērumu var dot ap 350 suņiem un 350 kaķiem, kas pretējā gadījumā būtu sirojuši pa Rīgas ielām.
Patversmes ēka ir labiekārtota tā, lai dzīvnieki justos ērti un veselīgi. Ir iespēja iziet svaigā gaisā, ir iespēja saritināties uz matracīša vai spilvena. Patversmes darbinieki ar īpašu rūpību un sirsnību dodas pie būriem un krātiņiem, lai sniegtu ikvienam devu mīlestības, kas šiem dzīvniekiem trūkst visvairāk.
Portāls Kasjauns.lv patversmē satika arī Maiju, kas uz patversmi nāk regulāri, lai pastaigātos ar mīluļiem, un atzīst, ka „pamesto dzīvnieku žēlīgās acis un nolaistās ausis neļauj tiem paiet garām, gribat samīļot un paglaudīt viņus visus”. Maijas pastaiga vidēji ir pusstundu gara, kas nav daudz, taču pie siksnas piesietais suns lēkā no priekiem kā negudrs.
Patversmei ir savs draugu un atbalstītāju loks, kas ne vien nāk rotaļāties ar suņiem, bet arī ziedo avīzes un vecās drēbes, taču patversmes darbinieki aicina ikvienu ar ziedojumniem palīdzēt patversmei un tur mītošajiem dzīvniekiem.
Juglas dzīvnieku patversmē pieņem un apkopj tikai suņus un kaķus, taču patversmes darbinieki ir saņēmuši vairākus zvanus par citiem mājās pieradinātiem un pamestiem zvēriem.
Nedaudz nostāk no Rīgas dzīvnieku patversmes dod mājas arī citiem zvēriem. Piemēram, Ogres patversmē ir nonācis pundurtrusītis, bet Slokas patversmē - jūras cūciņu pāris.
Visā Latvijā ir 27 dzīvnieku patversmes un četras no tām atrodas Rīgā. Lielākā daļa patversmes ir pašvaldības finansētas, taču vairākas ir pašu iedzīvotāju, dzīvnieku aizstāvju un entuziastu darbs. Latvijas likumdošanā noteikts, ka ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast dzīvniekiem īpašniekus vai turētājus, tad patversme var nodot šo dzīvnieku „adopcijā” vai iemidzināt. To patversmes dara visretāk. Arī tad, ja dzīvnieks ir smagi slims, to sākotnēji mēģina glābt, bet ja tas neizdodas, tikai tad domā par eitanāziju.
Patversmes darbinieki vienmēr ļoti rūpīgi izvērtē jaunos dzīvnieku saimniekus, jo mīluļi jau cietuši iepriekš, tāpēc jaunajiem saimniekiem jābūt gan iecietīgiem, gan pacietīgiem, kamēr suns iemīl jaunos īpašniekus.
