Eksperiments: vai tirgū nopērkamās Latvijas zemenes tiešām ir no Latvijas?
Portāla Kasjauns.lv uzmanību piesaistīja kāda lasītāja komentārs par to, ka Rīgas Centrāltirgū liela daļu Latvijas zemeņu, tomēr nav Latvijas, tāpēc devāmies pārbaudīt, cik daudzi no pārdevējiem zina kādas zemenes tirgo un no kurienes, kā arī ko eksperti iesaka, lai pārbaudītu, vai kārotās zemenes nav ievestas.
Tirgū apjautājām sešus dažādus zemeņu tirgotājus, kas savas zemenes rotāja ar uzrakstu „no Latvijas”. Četri no sešiem varēja nosaukt zemnieku saimniecību, no kuras zemenes ir atvestas, trijiem bija sagatavota izkārtne ar saimniecības nosaukumu un kontakttālruņiem. Divi tirgotāji nosauca vietu - Talsus un Vecumniekus, bet audzētājus nezinot. Arī par vietu lielas pārliecības tirgotājiem nav. Taču, ņemot vērā, ka pašlaik ir Latvijas zemeņu ienesīgākais brīdis, zemenes varētu būt vietējās. Pārbaudot tirgotāju norādītās zemnieku saimniecības, pārliecināmies, ka zemenes tur patiesi tiek audzētas un raža ir vietējā.
Kāda mikrobloga vietnes Twitter.com lietotāja pieķērusi negodīgus zemeņu tirgotājus, kas šogad poļu zemenes uzdevuši par Rēzeknes zemnieku saimniecībā „Vijolītes” zemenēm, bet, kā pārbaudīja portāls Kasjauns.lv, zemnieku saimniecība jau gadu kā likvidēta. Tvitera lietotāja raksta, ka konkrētā tante zemenes pirms gada tirgojusi kā Aizkraukles, bet vēl pirms gada kā Ikšķilē audzētas, taču Ikšķilē nav zemeņu lielaudzētavas, kas varētu nodrošināt zemeņu tirgošanu ik dienu. Tā arī atklājusies krāpniecība.
Dabas muzeja speciāli veidotajā zemeņu izstādē ikviens interesents var apskatīt, kā jāizskatās konkrētajām Latvijas zemeņu šķirnēm un tur esošais konsultants izstāsta visu par zemenēm un to stādiem. Portāls Kasjauns.lv sarunā ar konsultantu, lauksaimniecības zinātņu maģistru Māru Kilēvicu, uzzināja, ka konkrētas formulas, kā atpazīt Latvijas zemeni no Polijas vai Spānijas zemenes nav, taču vairums skaisto, lielo un smaržīgo zemeņu ir ievestas. Vēl viens veids kā noteikt vai zemenes ir Latvijas stādu audzētas ir pēc ražas laika, jo Latvijas āra zemeņu raža beigsies jau pēc nedēļas. Pārējās var būt vienīgi siltumnīcās vai vēlāk stādītās zemenes, kas bieži ir Nīderlandes, nevis pašmāju, stādi. Protams, ievesto zemeņu tirdzniecība sākas daudz agrāk un tās pieejamas ilgāku laiku, kam viens no iemesliem ir zemeņu apstrāde - apsmidzināšana pirms pārdošanas.
Izstādē klātesošie zemeņu tirgotāji uz portāla jautājumu, kā atpazīt zemenes, nosmej sakot, ka tikai pēc tirgotāju deguniem. „Normāls zemeņu audzētājs parasti savai ogai pieliek klāt zemnieku saimniecību kurā ogas augušas. Kā arī cena ir rādītājs vai tā ir ievesta vai pašmāju oga,” stāsta zemeņu audzētājs, „nedz agrās, nedz vēlās zemeņu ogas nevar būt vienā cenā ar ievestajām, jo Latvijā audzēt pirms īstā ražas laika prasa lielus resursus – gan apgaismojumu, gan plēves siltumnīcas, gan siltumu.”
Ikviens zemeņu pircējs tiek aicināts jautāt tirgotājiem par zemeņu izcelsmes vietu, lai kāroto Latvijas zemeņu vietā nebūtu vilšanās ar Polijā audzētām ogām.
Zemenes - vai Latvijas?
