Pazīstami mūziķi skarbi kritizē Dziesmu svētku noslēguma koncertu. VIDEO

­ Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerts ne tikai izsaucis jūsmīgas atsauksmes, bet arī, varētu teikt, visnotaļ nežēlīgu kritiku. Pie tam to izteikuši Latvijā pazīstami mūziķi.

Raimonds Pauls, kurai komponētai savulaik par Dziesmu svētku neoficiālo himnu kļuvušai „Manai Dzimtenei” šoreiz Noslēguma koncerta repertuārā vieta neatradās, intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” saka, ka juties mazliet dīvaini, jo „nevēlas ne manu dziesmu, ne ļaut man spēlēt...” „Tāpēc arī uz skatuves, kad mani izsauca dalībnieki, neuzkavējos ilgāk par piecām minūtēm. Solīja jau, ka koncerts būs liels brīnums. Svētki tiešām bija, bet brīnumu gan nesaskatīju. Nu jāņem vērā kaut vai elementāras lietas – nevajag atkārtošanos: ar to domāju pēc stila līdzīgas dziesmas. Tās bez žēlastības jāņem laukā. Par kulminācijas skaņdarbu varu teikt vienu: nezinu, kas tur notika. Bija tāds liels troksnis.”

Tāpat Pauls kritizē bezgala ilgo svētku noslēguma dienu, jo cilvēki no pārguruma gluži vai zemē krita.

Igo: „Bija mirkļi, kad nenotika nekas”

Skarbus vārdus svētku organizatoriem velta arī dziedātājs Igo. Viņam no sākuma esot solīta uzstāšanās, bet vēlāk tā viņam nezināmu iemeslu dēļ atcelta. Viņš teic, ka koncerta režijā bija robi un „bija mirkļi, kad nenotika nekas”. To var saukt par nopietnām kļūdām, pat neprofesionalitāti no administratīvā un organizācijas viedokļa, „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” teica Igo.

„Man vajadzēja dziedāt dziesmu, bet tā arī to neizdarīju, jo nesapratu, kur kas notiek. Es tomēr vēlos samēģināt ar kori, nevis tikai savu nodziedāt. Galu galā, ar mani un manu laiku nerēķinoties, tika nolemts, ka to darīs cits cilvēks. Jutos tomēr aizskarts, jo šo Zigmara Liepiņa dziesmu dziedāju izrādē. Turklāt biju atcēlis citus pasākumu, lai piedalītos mēģinājumos un koncertā. Un tas viss tikai pasākuma neorganizētības dēļ,” sarūgtināts ir Igo.

Komponists Imants Kalniņš nav pārliecināts, vai bija vajadzīga sadziedāšanās daļa kā oficiālā koncerta turpinājums, kuru Latvijas Televīzija pārraida visai valstij. Jo to emocionālo piesātinājumu un kvalitāti, ko dod centrālā daļa, – tā neiet kopā ar sadziedāšanos un nav pat salīdzināma.

Viņš „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” arī teica, ka līdzās kora mūzikas klasikai koncertā varēja arī dzirdēt „mazliet apšaubāmas kvalitātes un pat širpotreba dziesmas”. Viņš uzskata, ka repertuāra sastādītājiem pietrūka muzikālās atbildības. „Nu nevajag censties visām gaumēm iztapt, jo tas taču nav lielveikals, kur to vajag darīt, bet gan mūsu tautas rituāls, kas prasa attiecīgu pieeju,” sacīja Kalniņš.

Jānis Lūsēns: „Koncerta ilgums un repertuāra izvēle ir katastrofāla”

„Svētku Noslēguma koncerta ilgums un repertuāra izvēle ir katastrofāla,” laikrakstam „Diena” teicis komponists Jānis Lūsēns. Pēc viņa domām Noslēguma koncertā un svētkos kopumā visa kā bijis par daudz, ko viņš salīdzina jau ar pārēšanos.

„Jāsaprot, ka šis nav Komponistu savienības plēnuma koncerts un nav televīzijas šova noslēgums! (..) Jābeidz savējo, draugu būšanas latviešu kultūrā un jāatceras par nosaukumā Dziesmu svētki ietverto būtību: tie ir svētki dziesmai un dziedātājiem. Tie nav pilsētas svētki, un tie nav komponistu svētki un nesaprotama jaunrades eksperimentu platforma,” saka Lūsēns.

* * *

Jāatgādina, ka Dziesmu svētku Noslēguma koncerta repertuāru izvēlējās noslēguma koncerta „Līgo! Lai top!” organizatori mākslinieciskā vadītāja un virsdiriģenta, vīru kora „Gaudeamus” un jauktā kora „Cantus Fortis” diriģenta Ivara Cinkusa vadībā. Protams, ka Cinkuss ne jau vienpersoniski izlēma, ko dziedāt Noslēguma koncertā. Tas tika darīts kopā ar nozaru padomēm, kas strādā Latvijas nacionālā kultūras padomes sastāvā. Ja ekspertiem – populārajiem komponistiem bija ne visai glaimojošs vērtējums par Noslēguma koncerta repertuāru, tad ierindas skatītāji internetā par to izteikuši jūsmīgas atsauksmes.