Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietu turpinās iztiesāt rudenī
Tā dēvēto Bērnu slimnīcas kukuļošanas krimināllietu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa turpinās izskatīt 24.septembrī plkst.10.30.
Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, šodien lietā tika uzklausīti divi liecinieki, bet rudenī liecinieku nopratināšanu iecerēts turpināt. Kopumā jāiztaujā vairāki desmiti liecinieku.
Kā ziņots, tehnisku iemeslu dēļ šī tiesas prāva notiek nevis Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, bet gan Abrenes ielas tiesu nama telpās.
Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietas izskatīšanu pēc būtības tiesa sāka 5.februārī, kad prokurors Māris Leja klātesošos iepazīstināja ar apsūdzības rakstu, bet visi astoņi apsūdzētie norādīja, ka savu vainu prokuratūras inkriminētajās noziedzīgajās darbībās neatzīst.
No apsūdzības izriet, ka Bērnu slimnīcas nu jau bijušais valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Arnis Kramzaks pierunājis būvuzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegto pieteikumu izmaksu tāmes tā, lai tās joprojām būtu atzīstamas par finansiāli izdevīgākajām un uzvarētu konkursā.
Lietā ir vairākas epizodes. Saskaņā ar apsūdzību izkrāptās summas svārstījušās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Uzņēmumu kontos ieskaitītā nauda pēc tam dažādi dalīta.
No lietas materiāliem izriet, ka vienā gadījumā bijis paredzēts mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāptos 11 800 latus caur vairāku uzņēmumu kontiem pārskaitīt Tautas partijai, taču nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nauda galu galā sasniegusi adresātu, skaidroja prokurors.
Kriminālprocesā par cietušo atzīta ne tikai Bērnu slimnīca, bet arī "Bērnu slimnīcas fonds". Slimnīca pieteikusi 73 390 latu materiālā un 10 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju, bet fonds - 7860 latu materiālā kaitējuma kompensāciju.
Šajā lietā uz apsūdzēto sola tiesā jāsēžas Kramzakam, viņa bijušajam kolēģim Bērnu slimnīcā - saimniecības direktoram Aivaram Lisenko, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektoram Jurim Šmitam, SIA "Projektu vadības un attīstības birojs" valdes loceklim Raitim Muižniekam, kā arī privātpersonām Aleksandram Kreiceram, Sergejam Kravcovam, Georgijam Pimenovam un Mihailam Kreiceram.
Kā ziņots, Kramzakam un Lisenko apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 3.daļas caur 15.panta 4.daļu jeb par krāpšanas mēģinājumu, kā arī pēc KL 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu. Šmits apsūdzēts pēc KL 320.panta 2.daļas par kukuļņemšanu, savukārt Pimenovs un M.Kreicers apsūdzēti pēc KL 323.panta 2.daļas par kukuļdošanu.
A.Kreicers apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas caur 15.panta 4.daļu un 20.panta 4.daļu jeb par par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī pēc KL 323.panta 2.daļas par kukuļdošanu. Muižnieks apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas caur 15.panta 4.daļu un 20.panta 4.daļu jeb par par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī pēc KL 320.panta 2.daļas par kukuļņemšanu. Savukārt Kravcovam apsūdzība celta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu.
KL 177.panta 3.daļā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
KL 320.panta 2.daļā paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Par KL 320.panta 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Savukārt KL 323.panta 2.daļā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
