Rīgas pils muzeju krājumi glabājas ledusskapjos. Zāļu uzraugi zaudē darbu

Apdegušās un samirkušās muzeja vērtības tiek glābtas ārkārtas režīmā, Rīgas pilī esošo muzeju nākotne ir neskaidra, pastāv bažas par to darbinieku atlaišanu, raksta laikraksts „Diena”.

Nacionālā vēstures muzeja Restaurācijas departamenta vadītāja Sarmīte Gaismiņa „Dienai” teic, ka cietušās relikvijas ir drošās rokās, taču tas neattiecas uz vairāku muzeju darbinieku nākotni.

Pašlaik vēstures muzeja telpas, kas pirms tam bija atvērtas publiskai apskatei žūst. Muzeja direktors Arnis Radiņš atklāj, ka uz sienām jau parādās pelējums, jo žūšana ir lēnāka, nekā bija cerēts. No turienes pārvietotā ekspozīcija, arī „100 Latvijas vēstures relikvijas”, šobrīd gan ir drošībā un tiek atjaunota.

Gaismiņa stāsta, ka eksponātu atjaunošanas darbu process ir lēns – nevis tāpēc, ka trūktu darbinieku, bet gan specifikas dēļ: „Viss jādara pakāpeniski – smalkajā procesā neko nedrīkst sasteigt. Kamēr restaurators strādā pie viena priekšmeta, pārējie, lai nebojātos vēl vairāk, glabājas saldētavā.” Gaismiņa piebilst, ka darbnīcā ir tikai viena profesionālā saldētava, kas ir pilna ar glābjamajiem priekšmetiem, tāpēc izmantot nākas arī sadzīves ledusskapjus, kur savu atjaunošanas kārtu gaida izmirkušās grāmatas. „Strādājam ārkārtas režīmā – pils ugunsgrēks izmainīja ļoti daudzu cilvēku plānus un visi darbi atlikti, lai spēkus veltītu relikviju saglabāšanai. Tas aizņems vismaz gadu,” saka restauratore.

Restauratoriem darāmais skaidrs, bet muzeja direktors esošo situāciju muzejā salīdzina ar šaha spēlēšanu pret nezināmu pretinieku. Viņu visvairāk satrauc iespējamie pagaidu rakstura risinājumi, kuriem „ir tendence ievilkties bezgalībā”. Viņš sagaida ilgtermiņa lēmumu, lai zinātu, ko darīt ar publiskai apskatei pieejamo daļu – gaidīt, kad viss tiks atjaunots pilnībā, vai atvērt to daļēji. Tā kā ekspozīcija apmeklētājiem ir slēgta, desmit no aptuveni 100 muzejā strādājošajiem bija spiesti doties atvaļinājumā un visdrīzāk darba attiecības ar zāļu uzraugiem un biļešu kasierēm nāksies pārtraukt.

Savukārt Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Ilze Knoka „Dienai” atklāj, ka viņai savus darbiniekus atlaist nenāksies, jo ekspozīcijas telpas atrodas citā ēkā pilij pretējā ielas pusē un tās joprojām ir atvērtas apskatei. Taču Rīgas pilī glabājas lielākā daļa muzeja krājumu, kas, pēc Knokas domām, joprojām ir apdraudēti: „Skaidrs, ka visi priekšmeti no šīm telpām būs jāizved. Jautājums vien – cik steidzamā kārtā, un atbildi uz to sniegs tehniskais atzinums.”