Balvu un Gulbenes privātslimnīcas vadītājs iesaka alūksniešiem priecāties par Alūksnes slimnīcas restrukturizāciju
Vakar ziņojām, ka, balstoties uz plaši apšaubītu Veselības ministrijas pasūtītu pētījumu, plāno pamatīgi izrevidēt Alūksnes slimnīcu. Novada domes deputāti ir nobažījušies par ieceri pārvērst augsti attīstīto un reģionāli svarīgo slimnīcu par dienas centru ar 12 stundu darbalaiku, un atsevišķi nozares speciālisti norāda uz pazīšanos starp privātās slimnīcas SIA „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdi un Veselības ministriju. Privātslimnīcas valde interešu konfliktu noliedz.
SIA „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis uzskata, ka tiem, kuri diskutē par šo jautājumu, trūkst izpratnes par veselības nozari. „Šī brīža lielā problēma ir izpratnes trūkums tiem, kas par šo lietu daudz runā un daudz raksta. Pētot veselības nozares jautājumus, ir skaidrs, ka pārmaiņas ir katastrofāli nepieciešamas. To redz gan pacienti, gan nozarē strādājošie,” reģionālo pārmaiņu plānus komentē Zeitmanis.
Alūksnes slimnīcai esot fantastiska iespēja
„Bez pārmaiņām nebūs nākotnes,” pārliecināts ir SIA „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes priekšsēdētājs. Viņš iesaka Alūksnes slimnīcai saskatīt gaidāmajā liktenī pozitīvo: „Ja runājam par Alūksni – viņiem šobrīd ir vienkārši fantastiska iespēja laicīgi mainīties, lai pie šī paša jautājuma neatgrieztos pēc diviem vai trim gadiem. Visiem zināms, ka reģionos mazinās gan pacientu, gan ārstu skaits, un līdz ar to, iespējams, mazināsies arī finansējums.”
Komentējot Alūksnes slimnīcas plānoto pārformēšanu, kuras ietvaros paredzēts krasi samazināt medicīnas iestādes sniegto pakalpojumu skaitu, Zeitmanis iesaka slimnīcas vadībai izmantot šo iespēju, lai izceltu to, kas slimnīcai ir labs, piekoptu savas labākās kompetences un attīstītos.
Arī Gulbenes un Balvu slimnīcās bijuši grūti laiki
Zeitmanis atgādina, ka arī Balvu un Gulbenes slimnīcas apvienība savulaik izgājusi cauri līdzīgam procesam, turklāt bez jebkādiem pētījumiem – tikai un vienīgi globālās finansiālās krīzes seku dēļ, turklāt, kā apgalvo Zeitmanis, tā laika darbībām bijusi manāma politiska nokrāsa. „2011.gadā mūsu slimnīcās bija totāla krīze. Bijām spiesti pieņemt sev ļoti sāpīgus lēmumus – pārprofilēties un samazināties. Tas bija sāpīgs process, taču lēnām, no pelniem sākām atdzimt un šobrīd varam runāt par kaut kādu nākotni abās slimnīcās,” atklāj slimnīcu apvienības vadītājs.
Šīs bijušas 2009.gada reformas sekas, kuras gaitā, reaģējot uz finansiālo krīzi, tika plānota Latvijas slimnīcu skaita un apjomu samazināšana. „Tā laika reforma, manuprāt, bija sasteigta un netika balstīta pētījumos,” piemin Zeitmanis, „2009.-2010.gada lēmumi noveda pie tā, ka 2011.gada vidū divas slimnīcas bija faktiski bankrotējušas.”
Pasaules bankas pētījums veikts „bezkaislīgi”
Zeitmanis gan norāda, ka ka Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai izdevies atgūties un līdzīgas pozitīvas pārmaiņas sagaida arī Alūksnes novada pašvaldības izloloto slimnīcu. Zeitmanis arī kategoriski noliedz varbūtību, ka Alūksnes slimnīca, kā teikts novada deputātu vēstulē ministriem un prezidentam, pārtaps par dienas centru ar 12 stundu darba laiku. „Valsts to vienkārši nepieļaus. Pie pašreizējā iedzīvotāju skaita, Alūksnē, Gulbenē un Balvos ir un būs nodrošināta diennakts medicīniskā palīdzība caur pirmā, otrā vai augstāka līmeņa traumpunktu,” pārliecināts ir Zeitmanis. Viņš neredz situāciju, kurā Alūksne paliktu bez diennakts medicīniskās palīdzības.
Pasaules bankas ekspertu pētījumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs atzīst un vērš uzmanību uz to, ka tā rezultāti nebūt nepavēl veikt šīs konkrētās izmaiņas, bet gan vienkārši iesaka šādi rīkoties.
Par interešu konfliktu nevarot būt ne runas
Komentējot Vidzemes bērnu veselības centra „Apelsīns” direktora Daiņa Treija pausto informāciju par SIA „Balvu un Gulbnes slimnīcu apvienības” valdes locekli Alīdu Vāni, kura vienlaicīgi ir arī Veselības ministres Andas Čakšas padomniece, Zeitmanis pauž pārliecību, ka interešu konflikts šajā situācijā neeksistē.
„Runas bija un būs. Sevišķi no tiem, kuri ir pret pārmaiņām. Šī ir cīņa pret labi uzsāktām pārmaiņām. Grūti komentēt to cilvēku izteikumus, kuri ir pret to. Šis jautājums šobrīd tiek izskatīts Ministru kabineta līmenī. Pirms padomnieka amatā uzņemt kāda uzņēmuma pārstāvi, tiek rūpīgi pārbaudīts, vai šāds salikums var novest pie interešu konflikta ,” skaidro Zeitmanis. Gadījumā ar Alīdu Vāni tas tā neesot.
Treija izteikumus par to, ka minētā reforma novedīs pie Alūksnes slimnīcas augsti kvalificētā personāla aizplūšanu uz Balvu un Gulbenes slimnīcām Zeitmanis apšauba: „Ja Alūksnes slimnīca, samazinot piedāvāto pakalpojumu grozu, tomēr saglabā 24 stundu darba laiku, tad nedomāju, ka blakus esošajām slimnīcām būs papildus slodze. Taču zināmu apjomu pacientu migrācija reģionos ir normāla parādība.”
Ceturtdien pie Saeimas piketēs 150 alūksnieši
Ceturtdien, 3.novembrī, pie Saeimas plāno pulcēties paprāvs skaits alūksniešu – ap 150 cilvēku. Šīs Vidzemes pilsētas iedzīvotāju mērķis ir aizstāvēt vietējo Alūksnes slimnīcu, kuras pakalpojumu klāstu, balstoties uz Veselības ministrijas pasūtītā, taču pamatīgi nopeltā pētījuma rezultātiem, plāno ievērojami samazināt.
Runas par to, kā restrukturēt Alūksnes pašvaldībai piederošo slimnīcu, sākās septembrī. Balstoties uz Veselības ministrijas pasūtīto Pasaules bankas ekspertu pētījumu par veselības aprūpi Latvijā, valsts mēroga strukturālo reformu ietvaros iecerēts pamatīgi apcirpt Alūksnes novada pašvaldības slimnīcas SIA „Alūksnes slimnīca” iespējas un sniegto pakalpojumu klāstu. No 24 stundu neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas to plāno pārveidot par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku.
