Vasaras festivālu pārsteigums - privātkolekciju dārgumu parāde Liepājā. FOTO

Muzejs privātkolekciju festivālu uzņēmis uzreiz pēc 1901. gadā celtās muzeja ēkas rekonstrukcijas. Kamēr muzeja zālēs vēl nav iekārtotas patstāvīgas ekspozīcijas, liepājnieki un pilsētas viesi var iepazīties ar desmit patiešām unikālām privātkolekcijām no vairākām Eiropas valstīm –Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Vācijas, Francijas un Krievijas. Šādas privātkolekcijas vienuviet uz festivālu muzeja telpās sabrauc pirmo reizi un šis kolekciju salidojums ir īpatnēja rota Latvijas vasaras festivālu programmā.

Arī privātkolekciju ceļš līdz festivālam ir bijis visnotaļ oriģināls. Kad Liepājas mērs Uldis Sesks viesojās Maskavā, lai tur prezentētu vēju pilsētu, viņš Krievijas galvaspilsētā sastapa bijušo liepājnieku, tagad maskavieti Aleksandru Ņikišinu, kuram Liepāja joprojām ir mīļa pilsēta un viņš ierosināja Liepāja sarīkot privātkolekciju festivālu. Gan Liepājas mērs, gan pilsētas muzejs šai ierosmei atsaucās ar entuziasmu.

Jāteic, ka Ņikišins kolekcionāru vidē ir īpaša autoritāte. Viņš ir piecu privātu muzeju izveidotājs, organizējis 200 izstādes dažādās pasaules valstī, kā arī ir ne tikai kolekcionārs, bet arī izdevējs, publicists un rakstnieks. Ņikišinu uzskata par cilvēku, kurš „zina par vodku visu”, viņš ir viens no zinošākajiem cilvēkiem pasaulē, kas ne tikai apguvis krievu nacionālā dzēriena vēsturi, bet arī par to savācis ievērojamu muzejisku kolekciju, no kuras daļa tagad redzama arī Liepājā. Jāteic, ka ekspozīcijā sagaida ne mazums pārsteigumu. Tajā, piemēram, varēsim uzzināt faktu, ka cara laikā Rīgas melnā balzama recepte neglabājās aiz septiņiem zieģeliem Rīgas balzama brūvētā. Tolaik rīdzinieki aptiekāra Kunces izgudrotā eliksīra licenci atļāva iegādāties arī citām cariskās Krievijas dzērienu brūvētavām un Rīgas melnais balzams tapa arī citviet impērijā, aiz Latvijas robežām.

Napoleons, krievu cars, vodka, sievietes un latviešu karavīrs

Festivāla privātkolekcijas izvēlētas ar mērķi, lai tās iezīmētu Eiropas un Krievijas lielo notikumu un nozīmīgu vēsturisko personību ietekmi uz Latvijas vēstures līkločiem, atklātu mūsu tautas likteņgaitas, pašapziņas veidošanos un kultūras savdabību. Tajā skatāmas tādas kolekcijas kā „Napoleons un Eiropa”, „Liepāja un Romanovi”, „Caru un karaļu namu dzērienu tradīcijas”, „Padomju laika māksla”, „Sievietes pasaule 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā”, „Vācija. 20. gadsimts”, „Austrumu paklāji”.

Latviju festivālā pārstāv divi kolekcionāri: liepājnieks Andris Skābe ar kolekciju „PSRS uniformas un amunīcija” un Gunārs Rusiņš ar unikālu kolekciju „Latvijas armijas vēsture formās un regālijās 1918. – 1940.”

Pierunāt kolekcionārus piedalīties festivālā nav bijis viegli, atklāj Liepājas muzejnieki. Piemēram, īpaši nācies pierunāt lietuviešu rakstnieku Edmondu Kelmicki – paklāju un seno tekstīliju, kā arī retu grāmatu izdevumu kolekcionāru. Taču beigu beigās par izdarīto spiedienu viņš bija pateicīgs, jo viņam radusies iespēja palūkoties uz savu kolekciju no cita skatu punkta.

Festivāla privātkolekciju, kuras sastāv no aptuveni 3000 priekšmetiem, vērtība ir mērāma miljonos. Aleksandra Ņikišina no Krievijas atvesto četru kolekciju vērtība ir vairāk nekā pusmiljons ASV dolāru (Ls 267 000). Nemazāk vērtīgas ir arī citas kolekcijas. Tiek lēsts, ka kolekcionāra Gunārs Rusiņa kolekcijas „Latvijas armijas vēsture formās un regālijās 1918.–1940” vērtība ir ap 200 000 latu. Savukārt, no Viļņas atvestās kolekcijas „Austrumu paklāji” vērtība – ap 300 000 latu.

Tādēļ muzeja apsardze ir sevišķi pastiprināta, muzejā ir izvietots par Liepājas pašvaldības policijas postenis. Jāņem arī vērā, ka muzejā pašlaik ir apskatāmi arī pasaulslavenā spāņu sirreālista Salvadora Dalī oriģināldarbi.

Noslēgumā jāpiebilst, ka Ņikišins iecerējis arī nākamgad sarīkot unikālu privātkolekciju festivālu.