Azartspēļu biznesa pārstāvji sūkstās par pagrimumu, bet pelna miljonus
Azartspēļu biznesa pārstāvji teic, ka spēļu zāļu un kazino rūpals nīkuļo. Tomēr tai pašā laikā vairāki šīs nozares uzņēmēji ziņo par būtisku peļņu un atgūšanos pēc krīzes gadiem. Kopš 2008. gada azartspēļu bizness esot sarucis uz pusi - jaunas spēļu vietas faktiski vairs netiek atvērtas.
Azartspēļu nozarei no krīzes atkopties neizdodas, raksta laikraksts „Diena”. 2008.gadā bija 636 spēļu zāles un 14 kazino, kuros izvietoti 16 300 spēļu automātu, bet sākoties krīzei, to skaits samazinājās teju uz pusi un pēdējos gados pieaudzis tikai nedaudz.
Spēļu biznesa asociācija: azartspēļu rūpals noplacis
Nozares pārstāvji to skaidro gan ar faktu, ka uzņēmēju vēlme pēc šāda biznesa noplakusi, gan arī ar, viņuprāt, netaisnīgo politiku pret jaunu spēļu vietu atvēršanu. Savukārt pašvaldības nav apmierinātas ar faktu, ka saņem tikai ceturto daļu no azartspēļu nodokļa, bet pārējos 75% saņem valsts.
Lai iegūtu azartspēļu darbības licenci, uzņēmējam valstij jāsamaksā 300 000 latu. Kad valsts devusi atļauju, piekrišana jāprasa arī pašvaldībai, kurā spēļu zāli plānots atvērt. Tieši šeit arī sākas lielākie sarežģījumi, jo tikai retos gadījumos pašvaldība dod atļauju.
Nesen vilšanos nācies piedzīvot SIA „Optibet”, kurai Rīgas dome neatļāva jaunas totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanu Avotu ielā. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs „Dienai” norādīja, ka šāda politika nav godīga: „„Optibet” konkurē ar nelegālajiem azartspēļu organizatoriem internetā, kas valstij nemaksā nekādus nodokļus. Viņi vēlas atvērt tikai totalizatora pieņemšanas punktu, kas fiziskā izteiksmē ir dators, krēsls un viens cilvēks. Rīgas dome to aizliedza darīt, pamatojot to, ka konkrētajā vietā ir liela cilvēku plūsma.” Savukārt pašvaldība norāda – „Optibet” lūgums noraidīts, jo azartspēļu organizators noteiktajā termiņā nebija iesniedzis vajadzīgos dokumentus.
Tomēr jau trešo sasaukumu pēc kārtas Rīgas dome neizsniedz atļaujas jaunu azartspēļu vietu atvēršanai. Attīstīt biznesu uzņēmēji mēģina citās pilsētās, bet arī tur izvērsties īpaši neizdodas. Piemēram, pērn saņemtas vien trīs licences jaunām spēļu vietām - pa vienai Līvānos, Daugavpilī un Tukumā. „Jaunas spēļu zāļu licences tiek izsniegtas tikai atsevišķos gadījumos, bieži vien pašvaldība piešķir jaunu atļauju ar nosacījumu, ka cita spēļu zāle tiks slēgta,” skaidro Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne.
Neskatoties uz pagrimu, biznesmeņi būtiski palielina apgrozījumu un peļņu
Kamēr Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvji sakās, ka nozare stagnē, statistika liecina pretējo. Tāpat par to, ka bizness nesarūk, liecina arī tas, ka psihiatrijas klīnikās nesarūk no azartspēlēm atkarīgo pacientu skaits.
Tā, piemēram, azartspēļu kompānijas „Joker Ltd” apgrozījums pērn bija 14,31 miljons. Tas bija par 19,1% vairāk nekā 2011. gadā, kad apgrozījums bija 12,01 miljons latu. Nedaudz pieaugusi arī uzņēmuma peļņa - no 2,39 miljoniem latu 2011. gadā līdz 2,41 miljonam latu 2012. gadā. „Joker Ltd” vadības ziņojumā bija teikts, ka „apgrozījuma pieaugumu veicinājusi Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanās, kā arī kopējais azartspēļu nozares pieaugums”.
Šogad arī esot plānots kāpināt kompānijas apgrozījumu, veikt spēļu zāļu rekonstrukciju un renovāciju. Tāpat arī iecerēts palielināt spēļu vietu skaitu, atverot jaunas un teicami aprīkotas spēļu zāles, teikts kompānijas ziņojumā.
Savukārt atpūtas un izklaides tīkla „Klondaika” un meksikāņu restorāna „Tex-Mex” īpašnieka - azartspēļu uzņēmuma SIA „Furors” - peļņa pērn palielinājusies 2,8 reizes, liecināja interneta vietnes firmas.lv informācija.
Uzņēmuma peļņa pērn bija 1,116 miljoni latu, bet 2011. gadā - 389 237 lati. „Furora” apgrozījums pieaudzis par 29,92% - no 4,13 miljoniem latu 2011.gadā līdz 5,36 miljoniem latu 2012. gadā.
Kompānija arī sola izvērtēt iespējas uzlabot piedāvāto pakalpojumu klāstu, iegādājoties jaunus azartspēļu automātus, ņemot vērā, ka pašreizējais spēļu automātu parks noveco, teikts ziņojumā.
Atkarīgo spēlmaņu skaits nesarūk
Tikmēr psihiatri satraucas par azartspēļu atkarīgo skaita pieaugumu, ko tagad veicina arī ātro kredītu pieejamība. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Minesotas programmas vadītāja psihoterapeite Venita Dāve „Dienai” norādījusi, ka pēdējos desmit gados to spēlmaņu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības, ir liels un nebūt nav mazinājies.
„Pie speciālista viņi vēršas smagās krīzes situācijās, piemēram, ja veidojas ļoti daudz parādu, ja veikuši kādas kriminālas darbības. Sākumā cieš ģimenes locekļi, pēc tam, lai iegūtu līdzekļus azartspēļu spēlēšanai, atkarīgie sāk zagt gan no tuviniekiem, gan paziņām, gan darbavietā. Pēdējos gados, kad ļoti viegli ir pieejami tā sauktie ātrie kredīti, šie cilvēki ir parādu jūgā pie vairākiem nebanku kreditētājiem,” stāsta Dāve.
Bieži ir gadījumi, kad atkarīgie saņēmušies lūgt palīdzību, taču, uzzinot prasības, vēlme noplok. Nesen palīdzību esot lūgusi kāda sieviete - spēlmane. „Raudādama stāstīja, ka gadu nebija spēlējusi azartspēles, bet divās dienās nospēlējusi divus tūkstošus latu. Sacīja, ka ļoti grib ārstēties. Tiklīdz pateicu, ka ārstēšanās laikā nedrīkst izmantot mobilo telefonu, asaras notrauca un aizgāja,” atceras psihoterapeite un norāda, ka atkarību izārstēt paša spēkiem ir ļoti grūti, ir jāvēršas pie speciālista.
