Āboltiņa: dialoga veidošana ar pašvaldībām ir valsts politikas goda un prestiža jautājums
Pašvaldības, kuras labi pārzina konkrētās vietas sociālās problēmas, ir neaizstājams valdības partneris, bez kura iesaistīšanās valsts savus uzdevumus nespēs sasniegt, tādēļ efektīva dialoga veidošana ar pašvaldībām ir arī valsts politikas goda un prestiža jautājums. To piektdien, 9.augustā, uzrunājot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 24.kongresa dalībniekus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra ― dialogs un uzticēšanās ir atslēgas vārdi, kuriem būtu jāraksturo valsts politikas veidotāju un pašvaldību attiecības. Tādēļ, uzrunājot kongresa dalībniekus, S.Āboltiņa atgādināja, ka valsts un pašvaldību attiecības nav priekšnieku un padoto attiecības: „Tās pirmkārt ir partnerības attiecības, kurām ir viens kopīgs mērķis ― iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana. Laba pārvalde prasa, lai katrs jautājums tiktu risināts tam visatbilstošākajā līmenī, kur to atrisināt ir visērtāk.”
Tāpat S.Āboltiņa pauda pārliecību, ka debates par valsts nākotni nedrīkst būt vienpusējs process un pašvaldībām aktīvāk jāiesaistās, risinot valstiski nozīmīgus jautājumus. S.Āboltiņa pauda gandarījumu, ka kongresa ietvaros plānots pieņemt arī rezolūcijas ― gan par pašvaldību iekšējo darbu, gan vidēja termiņa politiku valstī, kura tieši atsaucas arī uz pašvaldībām.
„Šobrīd, kad statistiskie rādītāji sāk uzrādīt ekonomiskās situācijas stabilu uzlabošanos, īpaši svarīgi ir domāt par nevienlīdzības un nabadzības mazināšanu valstī, un arī pašvaldībām šeit ir nozīmīga loma,” sacīja S.Āboltiņa, iepazīstinot ar iniciatīvu no 2014.gadā palielināt minimālo algu līdz 225 latiem jeb 320 eiro. „Tāpat plānojam diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu ― algām, kas nepārsniedz minimālo algu, neapliekamais minimums būs 84 lati, bet lielākām algām tas pakāpeniski samazināsies, līdz algām, kas augstākas par 400 latu mēnesī, neapliekamais minimums būs tāds pats kā pašlaik ― 45 lati mēnesī. Plānojam arī atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem mēnesī,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka šie soļi ievērojami paaugstinās ienākumus ģimenēm ar bērniem.
„Īstenojot šādu nevienlīdzības mazināšanas politiku, lielāks ieguvums plānojams tiem Latvijas cilvēkiem, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa un kuri trūkumu izjūt visvairāk,” akcentēja S.Āboltiņa. „Tas nozīmē vairāk naudas Latvijas cilvēku maciņos, ar kuru tālāk katrs var rīkoties pēc saviem ieskatiem ― patēriņam vai uzkrāšanai. Tas nozīmē lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem ― pārliecībai par stabilu rītdienu Latvijā. Tas nozīmē vēl vienu soli tuvāk tādai Latvijai, kurā ikkatrs jūtas pieņemts un gaidīts, kur dzimst bērni un cilvēki jūtas droši par savu un savas ģimenes nākotni,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Noslēgumā S.Āboltiņa uzsvēra, ka valdība un Saeima ir pašvaldību partneris: „Resurss, kurš šajās attiecībās bieži pietrūkst, ir deficīts visā Latvijā ― tā ir uzticēšanās. Taču uzticēšanās nerodas no deklarācijām un skaistām runām. Tā rodas no sadarbības, no izpratnes, no doto solījumu turēšanās. Tādēļ nākotnē visus mūs vispirms sagaida darbs ― kopīgs, atbildīgs un produktīvs.”
Karlīna Timofejeva, Foto: Ieva Čīka/LETA
