Iespējamība latvietim ārzemēs nokļūt aiz restēm ir teju divas reizes lielāka nekā tēvzemē
Eiropas žurnālistu pētījums liecina, ka katrs 255. no Latvijas peļņā uz Rietumeiropu izbraukušais nonāk jaunās mītnes zemes cietumā. Iespējamība latvietim ārzemēs nokļūt aiz restēm ir teju divas reizes lielāka nekā tēvzemē.
112

Iespējamība latvietim ārzemēs nokļūt aiz restēm ir teju divas reizes lielāka nekā tēvzemē

Jauns.lv

Katrs 255. no Latvijas uz Rietumeiropu peļņā aizbraukušais Latvijas pilsonis par dažādiem pārkāpumiem nokļūst jaunās mītnes zemes cietumā. Procentuāli visvairāk aizbraucēju citu ES valstu cietumos nonāk lietuvieši – katrs 160. Latvieši ir otrajā vietā, aiz viņiem seko slovāki, bulgāri un igauņi.

Iespējamība latvietim ārzemēs nokļūt aiz restēm ir...

Šādus datus publicējis izdevums „EUobserver”. Kopējais ieslodzīto skaits Eiropas Savienības (ES) pēdējos gados svārstās no 610 līdz 650 tūkstošiem, no kuriem 82% ir ES iedzīvotāji, bet pārējie – trešo valstu pilsoņi (Latvijas cietumos pašlaik ir ap 4,4 ieslodzīto).

Pašlaik citu ES valstu cietumos ir ap 630 Latvijas valstspiederīgo jeb tur aiz restēm nokļūst apmēram katrs 255. no Latvijas aizbraukušais. Latvijā gan mūsu tautieši ir rātnāki, pie mums aiz restēm statistiski varētu atrasties tikai katrs 445. mūsu valsts iedzīvotājs.

Savukārt skaita ziņā izceļotāji no Rumānijas veido vislielāko ieslodzīto ārvalstnieku skaitu ES cietumos, vakar rakstīja „Latvijas Avīze”.

Toties procentuāli Latvija ieņem bēdīgi augsto otro vietu, atpaliekot tikai no Lietuvas, rēķinot, cik procenti no tautiešiem imigrantiem atrodas ES cietumos. No Latvijas izceļotāju kopējā skaita, kas dzīvo citās ES valstīs, 0,39% atrodas ieslodzījumā (no Lietuvas – 0,59%). Ieslodzījumā ir 1944 lietuviešu. Lietuviešu izceļotāji mēdz apvienoties laupītāju bandās, daļu nolaupīto preču – tālruņus, datorus, automobiļus – nogādājot pārdošanai Lietuvā. Viņi darbojas galvenokārt Ziemeļeiropā, taču pēdējos gados ir paplašinājuši areālu. Kopš Lielbritānijas un Lietuvas tiesībsargi sākuši aktīvāk sadarboties, britu cietumos palielinājies ieslodzīto lietuviešu skaits.

Savukārt vairākums rumāņu, kas izcieš sodu ES cietumos, notiesāti par sīkiem noziegumiem: zādzībām veikalos, ielaušanos un kabatzādzībām. Vācijā gandrīz 60% rumāņu ieceļotāju sēž cietumos par zādzībām, saka Minsteres universitātes kriminālzinātņu doktors Kristians Valburgs. Vairākums rumāņu likumpārkāpēju ir trūcīgi un daudzi cietuši no diskriminācijas pašmājās un ārzemēs. Vairākās Eiropas valstīs darbojas rumāņu izceļotāju bandas, kas nododas krāpšanai tīmeklī, cilvēku kontrabandai un bankomātu spridzināšanai, lai tiktu pie naudas.

Oficiāli ES valstīs dzīvo 2,9 miljoni rumāņu, veidojot otro lielāko izceļotāju kopienu ES pēc Polijas. Lielākais skaits izceļotāju no Rumānijas dzīvo Itālijā – vairāk nekā miljons cilvēku –, kur ilgus gadus bija arī lielākais skaits rumāņu cietumnieku. Šogad pirmo reizi pēdējos desmit gados Itālijā ieslodzīto rumāņu skaits ir samazinājies no 2893 līdz 2825 personām. Eksperti uzskata, ka tas nav saistīts ar rumāņu veiksmīgāku integrēšanos Itālijas sabiedrībā un mazāku viņu izdarīto noziegumu skaitu, bet gan ar Itālijas policijas un tiesībsargu lielāku pievēršanos terorisma draudu novēršanai.

Procentuāli vislikumpaklausīgākie ieceļotāji no citās ES valstīs ir austrieši, dāņi un zviedri, bet no bijušām komunistiskās nometnes valstīm – čehi, poļi un slovēņi.

Kasjauns.lv/Foto: Vida Press

Tēmas