Skolu reforma? Dombrovskis grib likvidēt vairākas vidusskolas
Izglītības un zinātnes ministrija nākotnē strādās pie vidusskolu tīkla pilnveidošanas, tādējādi iecerēts samazināt vidusskolu skaitu, šodien preses konferencē žurnālistiem norādīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
"Ir pārāk daudz vidusskolu, kur skolēnu skaits ir pārāk mazs, un nav arī finansējuma, lai aprīkotu dabaszinātņu kabinetus ar vajadzīgo aprīkojumu," viņš paskaidroja.
Ministrs norādīja, ka vidusskolas ir ceļš uz augstāko izglītību, tāpēc tās ir jāpārvērtē, savukārt pamatskolām nekādas reformas vai samazināšana nedraud.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ineta Tamane ministram piekrita, sakot, ka vidusskolu skaita samazināšana nāks par labu arī skolotāju algām.
"Tas uzlabos sociālo stāvokli pedagogu vidū. Direktori vidusskolu samazināšanu atbalsta. Uzskatām, ka vidusskolās jābūt vismaz divām paralēlklasēm katrā aptuveni pa 30, 40 bērniem. Savlaicīgi jāsāk domāt, kuras skolas pārveidot par pamatskolām," norādīja Tamane.
Dombrovskis arī uzsvēra, ka turpmāk prioritāte būs lauku skolas un tieši lauku skolu skolotājiem tiks palielinātas algas.
"Jo mazāks bērns, jo tuvāk jābūt viņa skolai," atzina Dombrovskis.
IZM ņēmusi piemēru no Igaunijas, kas skolu tīkls pilnveidoja, saglabājot lauku pamatskolas un ar valsts atbalstu veidojot ģimnāzijas, kurās vidējo izglītību iegūst novadu bērni. Ģimnāzijas saņem atbalstu no valsts arī uzturēšanai. IZM apsver iespēju novirzīt Eiropas struktūrfondu finansējumu vidusskolu atbalstam.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inita Mikiško norādīja, ka nākamajos gados jāpanāk, lai skolotāji var nebaidīties, ka viņu algas samazinās.
"Turpmākajos gados jāpanāk, ka skolotāji pirms 1.septembra var vairs netrīcēt, baidoties, ka viņu algas atkal samazinās. Viennozīmīgi – algas ir jāpalielina," viņa sacīja.
Arī Dombrovskis uzsvēra, ka skolotāju algas ir "nepiedodami mazas un tām jākļūt ievērojami lielākām".
Arī profesionālās izglītības stiprināšana ir viena no IZM prioritātēm. Pašlaik IZM strādā pie 11 profesionālās izglītības centru attīstības.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm pēc sešiem gadiem vidējo izglītību sagaida katastrofāls skolēnu skaita samazinājums – 2020./2021. mācību gadā skolēnu skaits samazināsies par 11,6 tūkstošiem.
Latvijā kopumā 228 skolās skolēnu skaits ir mazāks par 100 bērniem. Šogad vispārējās vidējās izglītības sertifikātus daudzās lauku skolās saņēmis ļoti neliels skaits vidusskolas beidzēju. Piemēram, Amatas novadā atestātus saņēma pieci jaunieši, Burtnieku novadā, Durbes novadā un Pārgaujas novadā – katrā seši, Krustpils novadā un Līgatnes novadā – katrā astoņi, bet Jēkabpils novadā – deviņi.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir panākusi vienošanos ar sociālajiem partneriem no jaunā mācību gada atbalstīt mazās skolas astoņos Latvijas novados, kur skolēnu nepietiekamā skaita dēļ nav iespējams ievērot noteikto skolēnu un pedagogu attiecību, kā arī panākta vienošanās, ka piemaksas darba algai saņems tie pedagogi, kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
Diskusiju laikā puses vienojās nemainīt teritoriālā blīvuma koeficientu, kas nozīmē, ka astoņu novadu skolām nesamazinās piešķirto finansējumu un vairāk atbalstīs skolotājus, kuri strādā skolās ar 100 un mazāk bērniem.
Noteikumu projekts arī paredz, ka jaunajā mācību gadā paaugstinās programmu koeficientu speciālajās izglītības programmās, tādējādi atbalstot pedagogus, kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, tostarp iekļaujošās izglītības programmās.
No 1.septembra joprojām paliek spēkā piemaksas skolotājiem, kuriem ir trešā, ceturtā un piektā kvalitātes pakāpe.
Pašlaik IZM turpina saskaņošanas procedūru ar Finanšu ministriju par projekta virzīšanu Ministru kabinetā, kas varētu ilgt līdz 20.augustam.
BNS, Foto: Lita Krone/LETA
