Baznīca vēlas Rīgas Domā izbūvēt liftu, pieminekļu sargi kategoriski iebilst

Pašlaik Rīgas Domā notiek vērienīgi rekonstrukcijas un restaurācijas darbi, kuru kopējās izmaksas ir četri miljoni lati (pusi finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, bet otru pusi – Rīgas dome). Rīgas Doms ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) galvenā katedrāle un tādēļ sava teikšana, pie tam ļoti liela, par dievnama rekonstrukciju ir arī baznīcai. Tomēr, kā zināms, LELB ir lielas finansiālas grūtības, tādēļ tā ar lielu naudu projektā piedalīties nevar, bet ar idejām gan. Viena no idejām ir lifta izbūve tornī.

„Tas ir ārprātīgi riskants pasākums un noteikti nav pieļaujams,” sacījusi arhitekte Zaiga Gaile. Viņa ar vēstuli jau vērsusies UNESCO Pasaules kultūras mantojuma centrā, lūdzot iejaukties baznīcēnu iecerētajā absurdajā „debesbraukšanas” projektā, kas apdraud nacionālas nozīmes kultūras pieminekli un paredz „apzināti iznīcināt daļu 16. gadsimta koka konstrukciju un pakļaut paaugstinātam riskam pārējās daļas”.

Zaiga Gaile: „Par Eiropas naudu sagrausim savu kultūras pieminekli!”

Gaile intervijā izdevumam „Kultūras Diena” izteikusi neizpratni, ka idejas iniciatori un atbalstītāji ir tieši baznīcas pārstāvji. LELB arhibīskaps Jānis Vanags norādījis, ka lifts ir „bonuss”. Rīgas Doma torni esot nepieciešams stiprināt, jo tas patlaban ir pirmsavārijas stāvoklī. Viņš norādījis, ka būvinženieri par drošāko veidu uzskata iebūvēt metāla konstrukciju, kas balstīs torni un nākotnē tajā varētu iebūvēt liftu. Arhibīskaps Vanags, izmantojot Eiropas fondu naudu, vēloties atvieglot cilvēkiem ar kustību traucējumiem nokļūšanu tornī. Baznīca iecerējusi, ka ar liftu varētu tikt no otrā stāva līmeņa līdz torņa skatu laukumam.

Gaile uzskata, ka lifts Rīgas Domā nav nepieciešams, sakot, ka tas ne tikai sagandēs arhitektūras pieminekli, bet arī uzsver, ka Rīgas panorāmu var brīnišķīgi vērot no netālu esošā Pēterbaznīcas torņa.

„Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas vadītājs Juris Dambis netiek galā, uz viņu tiek izdarīts milzīgs spiediens. Spiediens ir tieši no baznīcas puses. Manuprāt, baznīcai ir tieši jāsaudzē šīs vērtības. Kāpēc viņiem tas vajadzīgs? Laikam tas ir kaut kāds tūrisma, apmeklētības un naudas jautājums. Arhibīskaps degošām acīm par to iestājas. Paradoksāli, ka par Eiropas fondu naudu mēs sagrausim savu kultūras pieminekli. VKPAI pirmajā piegājienā projektu noraidīja, tad divās nedēļās ļoti sliktā kvalitātē tika izstrādāts jauns projekts. Tas atkal ir noraidīts, bet viņi ļoti nopietni strādā ar juristiem, atsaucoties uz visādiem pantiem,” Gaile klāsta „Kultūras Dienā”.

Tomēr baznīcas iecerei vismaz pagaidām pateikts „stop”. VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris Kasjauns.lv teica, ka pirmdien, 12. augustā, inspekcija apstiprinājusi Rīgas Doma torņa stiprināšanas tehnoloģiskos risinājumus un tajos nekāds lifts nav paredzēts. „Tādas vēlmes (par lifta ierīkošanu) bija, mums bija karstas diskusijas ar baznīcas pārstāvjiem un būvinženieriem. Skaidrs, ka tornis ir jāstiprina, bet tas jādara tā, lai neiejauktos vēsturiskajās konstrukcijās. Protams, var gribēt, lai tūristu piesaistei ierīkotu liftu. Bet ne viss ir iespējams. Varbūt liftu tur varētu iebūvēt pēc gadiem piecdesmit, simts, kad tehnoloģijas būs savādākas… Bet tagad, ja nauda šim projektam ir, to labāk izmantot citiem mērķiem, piemēram, ugunsdrošībai,” Kasjauns.lv teica Asaris.

Baznīca spītīgi neatsakās no tūristu pacēlāja idejas

Tikmēr, pēc visa spriežot, baznīca nav atteikusies no ieceres dievnama tornī ierīkot pacēlāju tūristiem. Par lifta ierīkošanas iespējām baznīcā sarunā ar Kasjauns.lv Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš gan nebija diži runīgs – pagaidām vēl nekas nav galīgi nolemts, bet tā ierīkošanai ir visi priekšnoteikumi, jo būvinženieri dievnama torni iesaka nostiprināt ar četriem augstiem metāla balstiem, starp kuriem ir visas iespējas ierīkot liftu. Vienlaikus Godiņš uzsvēra: ja liftu būvēšot, tad to nedarīs ne par Eiropas, ne valsts naudu, bet gan par pašas baznīcas līdzekļiem, piemēram, par naudu, kas tiks iekasēta no tūristiem pārdotām biļetēm.

Tomēr jāteic, ka lifta ierīkošana it nebūt nav lēts prieks. Salīdzinoši vienkārši lifti, kas savieno tikai pāris stāvu, izmaksā vairākus desmitus tūkstošu latu. Piemēram, lifta izbūve Salaspils poliklīnikā izmaksāja 30 000 latu, Saeimas frakciju ēkā – 70 000, bet Pelču speciālajā internātpamatskolā Kuldīgas novadā – 142 000 latu. Pēc visa spriežot, lifts Doma tornī varētu izmaksāt vismaz pāris simtu latu.