Koalīcija atbalsta idejas budžeta ieņēmumiem; kopumā papildus būs pieejami 80 miljoni latu
Valdošās koalīcijas pārstāvji šodien atbalstīja vairākus Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus budžeta ieņēmumu daļā, kas palielina kopējo fiskālo telpu jeb papildus pieejamo līdzekļu apmēru vēl vairāk nekā par 20 miljoniem latu, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Līdz ar to kopējā fiskālā telpa uz budžeta izdevumu daļu ir apmēram 80 miljoni latu, klāstīja premjers. Šodien tika izskatīti vairāki jauni pasākumi, un, pēc Dombrovska teiktā, pasākums ar lielāko fiskālo ietekmi ir tas, ka patlaban nolemts nevirzīties uz dividenžu iemaksu samazināšanu no valsts kapitālsabiedrībām, redzot "šo lielo disbalansu starp vēlmēm un iespējām" valsts budžetā.
Tāpat koalīcijas partneri neesot konceptuāli iebilduši pret Reformu partijas ierosinājumu par ostas nodevu. Reformu partija rosina šos budžeta ienākumus no ostu nodevas novirzīt autoceļu uzturēšanai, "tādējādi atbrīvot budžeta naudu sociālajām vajadzībām - pedagogu, mediķu un iekšlietu sistēmas darbinieku algām un sociālajām garantijām", teikts partijas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
Reformu partijas pārstāvji norāda, ka koalīcijas partneri konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu un tas tiks iestrādāts valsts budžeta plānošanā. Uz nākamo koalīcijas sadarbības padomes sēdi Reformu partija arī iesniegs attiecīgu likumprojektu. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) norādīja, ka nodeva varētu būt aptuveni 20% no ostu ieņēmumiem, kas ir aptuveni 12 miljoni latu, ko piedāvā novirzīt ceļu infrastruktūrai.
Valdības vadītājs žurnālistiem sacīja, ka "Vienotība" nav iebildusi pret šo ieceri un konceptuāli šādam risinājumam ir atvērta, tomēr ir svarīgs arī valdības sadarbības un sociālo partneru viedoklis šajā jautājumā. Pamats diskusijām būs tad, kad tiks sagatavots likumprojekts, piebilda Dombrovskis.
Tikmēr nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāts Imants Parādnieks skaidroja, ka šajā jautājumā nepieciešams komplekss risinājums, tomēr patlaban nav pieejams Pasaules Bankas pētījums, lai varētu izdarīt secinājumus.
Jautājumi par priekšlikumiem budžeta ieņēmumus palielinošiem pasākumiem būs otrdienas valdības sēdes darba kārtībā, bet apkopojums par tiem būs pieejams pēc sēdes, solīja premjers.
Dombrovskis arī pastāstīja, ka koalīcija sāka pirmo diskusiju par budžeta izdevumiem, tomēr ministriju pieprasījumi ir krietni lielāki, nekā pieejami līdzekļi, tādēļ diskusijas, kā precīzi sadalīt budžeta izdevumu daļu, būs jāturpina.
Kalniņa-Lukaševica savukārt pauda, ka nepieciešams paaugstināt algas skolotājiem, kā arī sociālās garantijas policistiem, ugunsdzēsējiem un iekšlietu sistēmas darbiniekiem, tomēr RP nav saņēmusi koalīcijas partneru un premjera atbalstu šajā jautājumā.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka daži ministri un arī partijas nevēlas saprast, ka tā ir konceptuāla izšķiršanās, vai mēs ejam uz zemo nodokļu valsti, kas nozīmē arī sliktāk apmaksātu publisko sektoru utt., vai arī neforsējam šo virzību uz zemo nodokļu valsti, un tad ir pieejams vairāk līdzekļu, ko novirzīt sabiedriskā sektora algām, uzlabot infrastruktūru. "Ja kāda partija saka, ka viņu prioritāte ir par varītēm samazināt budžeta ieņēmumu daļu, tad tas ir izdarīts, bet tad tam ir konsekvences uz budžeta izdevumu daļu," piebilda premjers.
Kā ziņots, valdība pirms nedēļas konceptuāli atbalstīja vairākus priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumus palielinošiem pasākumiem.
Saskaņā ar FM sniegto informāciju ministri vienojās konceptuāli atbalstīt vairākus nozaru priekšlikumus nodokļu jomā papildu finansējuma jauno politikas iniciatīvu pasākumiem gūšanai. Paredzēts ieviest direktīvas par kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu prasību par PVN piemērošanu luksusa klases vieglajām pasažieru automašīnām ar 2014.gada 1.janvāri. Šāda soļa fiskālā ietekme 2014.gadā veido vienu miljonu latu. Tāpat tika atbalstīts FM iesniegtais ierosinājums veikt grozījumus PVN likumā attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma atcelšanu vieglajām pasažieru automašīnām, ko izmanto tikai un vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām.
Konceptuāli atbalstīts tika arī Zemkopības ministrijas priekšlikums pagarināt uz trīs gadiem IIN atvieglojumus summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Paredzēts arī noteikt pienākumu veikt valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no autoratlīdzības, piemēram žurnālistiem un citiem autoriem. Izņēmums būs pasīvā autoratlīdzība. Pasākuma fiskālā ietekme ir 1,6 miljoni latu.
Vienošanās tika panākta arī par akcīzes nodokļa dabasgāzei atbrīvojuma saglabāšanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību un rūpniecisko mājputnu novietņu siltumapgādei, kā arī minimālās likmes 5,65 eiro (3,97 latu) apmērā piemērošanu dabasgāzei, ko izmanto rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai. Pasākuma fiskālā ietekme ir mīnus 1,2 miljoni latu. Atbalstīts tika arī priekšlikums pārskatīt akcīzes nodokli autogāzei. Pasākuma ietekme ir 2,8 miljoni latu. Tiks izskatīts arī Ekonomikas ministrijas priekšlikums tālākam pakāpeniskam likmes pieaugumam, vienādojot to ar akcīzes nodokļa apmēru dīzeļdegvielai un/vai benzīnam.
Ministri vienojās arī par pensionāra mēneša nepaliekamo minimumu, papildu atvieglojumus invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī mēneša neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus izteikt veselos eiro, noapaļošanu veicot par labu nodokļa maksātājam. Šo pasākumu fiskālā ietekme kopā ir mīnus 1,3 miljoni latu.
LETA, Foto: Ieva Lūka/LETA
