"Brīvdienas", kas ražo skatītākos šovus Latvijā!
Šovi „Gandrīz ideālas vakariņas”, „Gandrīz ideāls randiņš”, „Ievas pārvērtības” un „Saimnieks meklē sievu” ieguvuši milzu uzmanību un skatītāju simpātijas. Bet daudzi nezina, ka to veidotāji ir nevis liels televīzijas koncerns ar 100 vai vairāk štata darbiniekiem, bet gan pavisam maziņa producentu kompānija „Brīvdienas”, kuras pamatā ir divi apņēmīgi cilvēki – Sandija Miezīte un Kristaps Valdnieks!
Kā jūs abi satikāties?
Kristaps Valdnieks: 1995. gadā sāku strādāt „Panorāmā” par ārzemju ziņu redaktoru. Tad mani paaugstināja amatā par ziņu producentu.
Tad uz „Panorāmu” atnācu strādāt es, un Kristaps bija mans priekšnieks.
Sandija: Kopš „Panorāmas” laikiem zināju, ka gribu savu producentu kompāniju un ka tajā noteikti aicinātu Kristapu.
Kā reizi gadā satikāmies, tā vienmēr piekritu šai Sandijas domai. Bet nekur tālāk par to netikām.
Sandija: Līdz iesaistījos producentu kompānijas „TV Santa” veidošanā, kuras pirmais projekts bija „Trakais ceļojums”. Bijām apmainījušies lomām, šoreiz es biju Kristapa priekšniece! (Smejas.)
Atceros, kā gājām pie TV3 ar ieceri par šo projektu. Viņi teica – labi, uzfilmējiet demo sēriju, un tad paskatīsimies, ko jūs varat. Sarunājām Kiviču, Grāveri, īrē paņēmām kameras un braucām uz Itāliju, riskējot, ka nevienam tā filma beigās nebūs vajadzīga. Aiznesām TV3, kas pēc pāris nedēļām teica, ka ņem ne tikai projektu, bet arī demo sēriju.
Sandija: Tā vairākus gadus strādājām, lūdz sākās krīze. Pajuka vairāki projekti, gaidīju otro bērniņu. Izdomāju, ka esmu gatava pāris gadu nedarīt neko. Bet tad tieši nāca darba piedāvājumi un ideja par neatkarīgu producentu kompāniju „Brīvdienas”.
Mūsu kompānija dzima Stradiņu slimnīcas dzemdību nodaļā… Ar Sandiju ir tā – kā mums ir kāds lielāks projekts, viņa paliek stāvoklī. (Smejas.)
Sandija: Kompāniju dibinājām brīdī, kad bija jādzimst manai otrajai meitai, līdz ar to viss kompānijas izveidošanas smagums gūlās uz Kristapa pleciem. Pirms tam biju konsultējusies pie astrologa Guntara Rača, kad labāk dibināt kompāniju un vai to darīt kopā ar Kristapu. Viņš teica, ka 3. septembris ir labs kompānijai, bet 5. – šovbiznesam. Kristaps ļoti respektēja šo manu ticību pareizajiem datumiem, tādēļ, kamēr es gulēju slimnīcā, viņš kārtoja kompānijas reģistrācijas dokumentus.
Tā arī sanāca. Kāds augšā tam visam laikam sekoja līdzi. Labi, ka bijām laikus iesnieguši papīrus. Gribējām paspēt uz 3. septembri, bet atklājās dokumentos kļūda, un tā nodibinājām 5. septembrī. Sandija bija dzemdību nodaļā, un es skraidīju starp Stradiņiem un uzņēmumu reģistru.
Kristaps: Producentu kompānija nav „lieta”, ar ko lielu naudu nopelnīt. Tas vairāk ir hobijs, ar ko miljonāru sarakstos neiekļūsim.
Vaļasprieks, kas ļauj nopelnīt iztikšanai. Krīzes laikā bijusi situācija, kad jābrauc filmēt „vakariņas”, bet abiem nav, par ko benzīnu ieliet. Jāprasa vīram nauda. Patiesībā, ja nebūtu man vīra, kas uz bērnudārzu bērnus izvadā un mani atbalsta, es nemaz nevarētu šādu darbu strādāt. Viņš strādā kompānijā, kas izplata medicīnas iekārtas, un ik pa laikam cenšas man iestāstīt, ka darba laiku vajag sakārtot tā, lai tas būtu normēts… Taču es ļoti bieži strādāju naktīs – kad bērni nolikti gulēt.
Kristaps: Mums ilgu laiku pat nebija sava ofisa, jo filmējām tik intensīvi , ka vienā brīdī sapratām, ka mēs tajā ieskrienam tikai reizi mēnesī, lai paskatītos, vai viss ir kārtībā. Īsti tam jēgas nebija. Mūsu ofiss ir tur, kur mūsu datori, mēs paši un telefoni. Un arī Aijas Strazdiņas montāžas studijā, kas atrodas Dailes teātrī, vai kāda no TV3 telpām. Pamatā esam mēs divi, bet uz projektiem strādājam no 17 līdz 25 cilvēkiem.
Tagad gan esam atgriezušies pie tā, ka ofiss nepieciešams.
Kristaps: Neviens neticēja, ka tas aizies. Pašiem piemaksājot, uztaisījām pirmos raidījumus. Visiem patika.
Tā pa īstam reitingu virsotnē jūs uznesa aizgūtais projekts „Gandrīz ideālas vakariņas”, pēc tam – arī „randiņš”. Kā tie nonāk pie jums – vai paši pasaules TV kanālos tos meklējat, lai ieviestu Latvijā?
Jā, „vakariņas” ir viens no mūsu veiksmes stāstiem. Tiesības to veidot ieguvām, piedaloties TV3 izsludinātajā konkursā par šo projektu. Esam sapratuši ka šis reality formāts ir mūsu jājamzirdziņš.
Sandija: Veiksmes stāsts arī tāpēc, ka komplektā ar „vakariņām” dabūjām pamatīgu „bībeli”, kurā sīki un smalki, pa minūtēm, bija aprakstīta visa filmēšanas gaita. Arī atbrauca konsultanti no Anglijas.
Tā bija pamatīga skola mums kā producentiem. Sapratām, ko līdz tam esam darījuši lieki vai nepareizi.
Sandija: „Ritenis” nebija jāizdomā no jauna, mēs to uzlabojām.
Jāpiebilst, ka ar „Gandrīz ideālo randiņu” esat gājuši tālāk nekā šova saimnieki Anglijā, kas netika tālāk par demo versiju. Redz, ka tie latvieši tomēr nav tik stīvi un atturīgi, kā reizēm iztēlojamies!
Angļi sākumā mēģināja mums iestāstīt, ka nevajag kombinēt trīs meitenes un vienu puisi, jo neesot loģiski, ka meitenes par puišiem cīnās. Bet mums tas aizgāja ļoti labi. Angļi saka, ka būs jābrauc pie mums uz konsultāciju. Tas gan, ka ar „randiņu” ir grūtāk nekā ar „vakariņām”. Pirmajā vairāk parametru jāņem vērā.
Sandija: Piemēram, randiņam pieteikušās foršas, garas meitenes, bet puisis ir tāds – viņām līdz ausīm. Viņš jau saka, ka nav svarīgi, cik meitenes garas, bet viņām ir svarīgi. Tur grūtāk kompāniju nokomplektēt, jo jādomā arī par to, lai viņi viens otram tiešām patiktu.
Jums „ritenis” nebija jāizdomā arī ar populāro šovu „Saimnieks meklē sievu”, kas realizēts daudzās valstīs?
Par „saimnieku” braucām konsultēties uz Lietuvu.
Kristaps: Lietuvā lielākā daļa šova „saimnieku” ir kastingos atlasīti aktieri. Viņi ieteica arī mums tādus šovā likt iekšā un vēl klāt dažas sievas, kas karas kaklā, bet tomēr palikām pie īstajiem saimniekiem.
Ļāvām brīvi notikt, kā tam jānotiek.
Kristaps: Un esam ar to „vinnējuši” - īstu dalībnieku un situāciju kontekstā izlien laukā tādas lietas, par kurām nevienā scenārijā nevarētu iedomāties.
Kad dzirdu runājam, ka „saimniekā” viss ir inscenēts, palieku nikna. Gribēju pateikt, ka „Saimnieks meklē sievu” 50 procentu panākumu pieder vadītājai Baibai Sipeniecei-Gavarei.
Kristaps: Lai arī tie paši lietuviešu konsultanti teica, lai par vadītāju noteikti neņemam zvaigzni, jo šis projekts tādu neprasa, bet gan kādu mazpazīstamu zelteni.
Kad Baibu nepazinu, brīnījos, kā viņa var savākties, lai kadrā būtu tik optimistiska. Bet tagad zinu, ka Baiba ikdienā ar savējiem patiešām tāda ir – gan mašīnā braucot uz šovu, gan no tā atgriežoties.
Sandija: Pērn nopirku jaunu telefonu, kas man pavēstīja, ka Kristaps ir persona, ar ko visbiežāk sazinos. (Smejas.)
Natālija (LNT ziņu reportiere Natālija Valdniece. – Red.) strādā ziņās, no kurām bieži nāk mājās pavēlāk vakarā. Viņa saprot, ka tāds tas darbs televīzijā ir. Nestrīdamies, nē. Daudzi prasa – kā jūs tā varat ar Sandiju strādāt nestrīdoties. Reizēm ir viedokļu atšķirība, bet to neizvēršam par strīdu.
Kristaps: Tas gan – katra diena mūsu darbā ir pilnīgi citādāka. Bet runāt par ballīti laikam gluži nevar. Filmēšana mēdz ievilkties līdz pat diviem naktī.
Esi pasūtījis taksi, lai vestu mājās, bet dalībnieki negrib šķirties. Tā arī gadās.
Kristaps: Kā kuru reizi. Iesākumā bijām kautrīgi, pie katliem paši negājām, ja neaicināja. Sandija pat sūtījusi īsziņu, lai kādu jogurtu atvedu braukdams, jo ļoti gribas ēst.
Nu tas dabīgi – kamēr sataisa vakariņas, paiet puse dienas. Tikmēr tu visu laiku atrodies garšīgu smaržu ielenkumā, kas, protams, rosina apetīti.
Kristaps: Ir tādi, kas pārbaro, un tādi, kas ūdens glāzi nepiedāvās. To var saprast – filmēšanas procesā cilvēki mēdz ļoti satraukties. Tāpēc tagad esam kļuvuši „nekaunīgāki”. Vienkārši paprasām, kur stāv kafija un vai piens ir ledusskapī… No šova esmu aizguvis vairākas receptes. Piemēram, Aijas Simsones salātus ar rukolu un riekstiem.
Manējā ir Ivetas Feldmanes melleņu zupa ar saldējumu – vienkārši un garšīgi! Un vēl „randiņu” pirmā raidījuma Kristiānas biešu lapu salāti ar pekanriekstiem. Starp citu, Kristaps pats gatavo garšīgas tortes mājās.
Kristaps: Bērniem uz svētkiem taisu „Selgas” cepumu un biezpiena tortes dažādās formās – dēlam kā mašīnu, bet meitai – kā lācīti ar ogu acīm. Galvenais, ka pašu taisīta.
Vai bieži tiekat pārsteigti?
Pārsteigumi gadās dažādi. Reiz kāds dalībnieks man stāsta, kā iekārtos viesību vietu, un prasa, kur likt krēslu Artūram. Nevarēju saprast. Izprātojos, ka no gaidāmās kompānijas nav ne viena Artūra. Bet šis – nu taču Artūram Skrastiņam, kuram noteikti vajadzēs kaut kur apsēsties, lai pierakstītu, ko mēs visi darām… Daudzi domā, ka Skrastiņš aizkadra tekstus ierunā, sēžot turpat blakus. Bet patiesībā viņš to dara pēc tam studijā, jau skatoties ierakstu.
Sandija: Manuprāt, „Gandrīz ideālās vakariņas” ir viens no iemesliem, kāpēc Artūrs izvairās no intervijām – viņš īsti nezina, ko par „vakariņām” stāstīt. (Iesmejas.)
Kad Artūru satiku teātrī, viņš man vaicāja, lai vairāk izstāstu par tām vakariņām, citādi viņš nevarot atbildēt uz cilvēku jautājumiem, kas tiekot uzdoti pat uz ielas.
Ātrākais, ko no mūsu producētajiem raidījumiem sāks rādīt televīzijā būs „Gandrīz ideālas vakariņas” 30. septembrī. Pēc tam oktobrī jau sāksies gan raidījums „Tikai ar ielūgumiem”, gan „Saimnieks meklē sievu” jaunā sezona, gan jaunais raidījums, kuru pašlaik filmējam – „Ballīte būs!”. Parādīsim ballīti no sākuma līdz beigām un tad meklēsim labāko ballīšu rīkotāju astoņu raidījumu ciklā. Vēl var paspēt pieteikties!
Jaunums ir tas, ka no decembra atsāksies līdzīgs raidījums kā bija „Ievas pārvērtības”, un tas būs ne tikai latviešu valodā, bet arī krievu valodā, ko rādīs kanālā TV5.
Un vēl intrigai varu pateikt, ka TV ekrānos atgriezīsies sen neredzēta TV seja - raidījuma vadītājas lomā. Par to mums ir liels prieks!
Kurš realitātes šovs jums patīk labāk – „Lauku sēta”, „Saimnieks meklē sievu” vai „Gandrīz ideāls randiņš”?
Ieva Valtere, Foto: Publicitātes
