Mūžībā aizgājis dzejnieks Imants Auziņš

Pērn dzejnieks, tulkotājs un literatūrkritiķis Auziņš atzīmēja savu 75.dzimšanas dienu, viņš dzimis 1937.gada 13.novembrī.

Pagaidām nav zināms, kad notiks atvadīšanās no dzejnieka.

Auziņš beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Strādājis laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Padomju Jaunatne", literatūras žurnālos "Karogs" un "Daugava" (krievu val.), izdevniecībā "Liesma". No 1968. līdz 1971.gadam bijis Latvijas Rakstnieku savienības valdes radošais sekretārs, no 1989. līdz 1992.gadam - Rakstnieku savienības priekšsēdis. 90.gados strādājis par RAU Latviešu valodas un kultūras katedras lektoru.

Auziņš ir saņēmis LPSR Valsts prēmiju (1977), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001), ir Viļa Plūdoņa prēmijas (1990) un Ojāra Vācieša prēmijas (2007) laureāts.

Maza balāde par dvēseles atbildi

Manas veiksmes divritenim

nagla pārdūra riepu;

rietenis gandrīz uz mājas

uzgāza veco liepu;

diendienu kā stiebru skudra

stiepu, stiepu un stiepu − −

Laiks aiz pakalna irgājās:

− Nu vaigus piepūt!

E-he-hē!

Kā tev veicies:

jo vecāks − jo vairāk steidzies.

Kurp? − Nebūtnē iebūt?

Bet dvēsele atbildēja:

− Iepūt!

/Imants Auziņš/

Kasjauns.lv izsaka dziļāko līdzjūtību dzejnieka tuviniekiem un talanta pielūdzējiem.

LETA/ Foto: Evija Trifanova/LETA