Esplanādē notiek "Baltijas ceļa" atceres diena. VIDEO

Cilvēki, kuri pirms 24 gadiem piedalījās triju Baltijas valstu kopīgā Baltijas ceļa akcijā, aicināti dalīties savās atmiņās un piemiņas lietās no tā laika, lai kopīgi veidotu "Baltijas ceļa" digitālo karti.

Baltijas ceļa digitālā karte tiek veidota Eiropas digitālās bibliotēkas "Europeana" īstenotā projekta "Europeana 1989" laikā. Vērienīgā projekta "Europeana 1989" mērķis ir aicināt Eiropas iedzīvotājus iesaistīties digitālās kolekcijas veidošanā par notikumiem, kas saistīti ar dzelzs priekškara krišanu, bet Baltijas valstu iedzīvotāji īpaši aicināti dalīties savos stāstos par "Baltijas ceļa" akciju.

Latvijas iedzīvotāji aicināti dalīties ar atmiņām, fotogrāfijām un citām liecībām, atzīmējot sevi kartē vietā, kurā stāvējuši "Baltijas ceļa" laikā 1989.gadā. Abas dienas Esplanādē no plkst.12 līdz 20 interesentiem būs iespēja digitalizēt savu līdzi paņemto "Baltijas ceļa" piemiņas lietu un iekļaut to digitālajā arhīvā publicēšanai "www.europeana1989.eu". Piemiņas lieta var būt jebkas, kas cilvēkam saistās ar Baltijas ceļu, piemēram, transporta biļete, fotogrāfija, apģērbs vai kaut kas cits.

Cilvēku atnestās piemiņas lietas pēc digitalizēšanas uzreiz tiks atdotas atpakaļ to īpašniekiem. Savukārt cilvēki, kuri šajās dienās nevarēs ierasties Esplanādē, lai dalītos savās piemiņas lietās par Baltijas ceļu, savas liecības par "Baltijas ceļu" paši var ievietot un saglabāt vietnē "www.europeana1989.eu".

Projekta "Europeana 1989" Latvijas vēstniece Sarmīte Ēlerte (V) iepriekš žurnālistiem minēja, ka šī projekta atslēgas vārds ir atmiņa. "Baltijas valstu neatkarību izcīnīja un nodrošināja tauta. Tas nenotika aiz slēgtām durvīm starp diplomātiem. Svarīgi saprast, ka gandrīz 2 miljoni cilvēku no trijām Baltijas valstīm bija tie, kuri vienā brīdī kļuva nozīmīgi, lai Baltijas valstis kļūtu neatkarīgas," sacīja Ēlerte.

Ikkatrs atsevišķs cilvēks ir atbildīgs un nozīmīgs vēstures veidošanā. Atmiņas ir svarīgas, un šis ir veids, kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atmiņas kļūs par Eiropas kopējo atmiņu. Šis ir veids, kā ar cilvēku emocijām, piemiņas lietām un fotogrāfijām aizpildīt baltos plankumus, kas joprojām pastāv par šā laika posma Baltijas valstu vēsturi, klāstīja Ēlerte.

Savukārt "Europeana 1989" pārstāvis Džonatans Purdejs piebilda, ka "Baltijas ceļa" dalībnieki ir piedzīvojuši daudz un dažādas politiskās pārmaiņas un ir bijuši daļa no dramatiskajiem notikumiem Austrumeiropā, kas mainīja visu Eiropu.

"Baltijas valstu iedzīvotājiem ir jālepojas, ka ir bijusi iespēja piedzīvot un pašiem piedalīties lielākajā miermīlīgākajā demonstrācijā pasaulē. Mēs vēlamies palīdzēt saglabāt elektroniskā formātā un parādīt šos pārdzīvojumus un atmiņas par "Baltijas ceļu" visai pasaulei," sacīja Purdejs.

"Baltijas ceļš" bija viena no lielākajām un miermīlīgākajām demonstrācijām pasaules vēsturē. Aptuveni 2 miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot vairāk nekā 600 kilometrus garu cilvēku ķēdi, kas savienoja trīs Baltijas valstis - Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas ceļa akcija ir iekļauta arī UNESCO pasaules mantojuma sarakstā "Pasaules atmiņas".

2014.gadā pasaule svinēs ievērojamā 1989.gada 25.gadadienu, kad tika sagrauti mūri un robežas un Eiropas cilvēki atkal kļuva vienoti. Projekta "Europeana 1989" rezultātā iecerēts izveidot lielisku arhīvu, kuru vēlāk varēs izmantot pētniecības, mācību vai izklaides nolūkos.