Vietējā iedzīvotāja Tamāra: „Ir dīvaini Ozolniekos uz ielas satikt bariņu ķīniešu”
Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā radušās bažas par ķīniešu ienākšanu Latvijā. Šķiet, ķīniešu bērni, kas mācās vienā skolas solā ar latviešiem, vairs nav tikai iedomas, bet realitāte. Liela daļa ķīniešu pašlaik nobāzējušies Ozolniekos, kur deklarējusies 51 persona.
Tamāra Ozolniekos dzīvo jau 20 gadu, un portālam Kasjauns.lv viņa godīgi atzīstas: tas, ka kaimiņos varētu dzīvot ķīnieši, sievieti uztrauc. „Biju līdz šim tikai lasījusi, ka mūsu valsti pamazām sāks apdzīvot ķīnieši, jo viņiem savā valstī vienkārši nav kur palikt, taču nekad nedomāju, ka tas realitātē piemeklēs mūs jau tagad.” Tamāra atzīst, ka baidās zaudēt darbu, ja ķīnieši būs gatavi strādāt par mazākām algām. Tāpat viņa negribot, ka bērni mācās vienā skolā ar svešiniekiem, jo tas varot mainīt bērnu uztveri par Latviju, tās tradīcijām. „Ir ārkārtīgi dīvaini, ka, ejot Latvijas mazpilsētā uz darbu, no rīta ceļā satiec bariņu ķīniešu, tā te Ozolniekos jau ikdiena – veikalā, uz ielas, spēļu laukumā. Tā vien šķiet, ka nedzīvo vairs savā zemē. Kamēr mūsējie laimi aizbrauc meklēt svešumā, citi domā, ka to atradīs Latvijā. Iebraucēji mani uztrauc, tieši tā iemesla dēļ, ka savējie var ciest, zaudējot darba vietas,” bilst Tamāra.
Pamats uztraukumam par to, ka ķīnieši varētu „pārņemt” Latviju, atņemt savējiem darbu, un izveidot šeit milzīgus ķīniešu kvartālus, neesot. Lai gan Ozolniekos šobrīd uzturas liels skaits ķīniešu, novada domes deputāts Guntis Rozītis portālam Kasjauns.lv atklāj, ka satraukumam neesot pamata. „Pašvaldība ir gatava risināt valodas jautājumu, lai ķīnieši pēc iespējas ātrāk spētu integrēties mūsu sabiedrībā, lai netiktu veidota atsevišķa kopiena. Tāpat domāju, ka draudu vietējiem iedzīvotājiem praktiski nav. Šeit Ozolniekos un lauku apkārtnē jau tā trūkst kvalitatīva darbaspēka, jo liela daļa iedzīvotāju ir izbraukusi no valsts.”
„Protams, nevar zināt, kā tas attīstīsies nākotnē. Ja iebraucēji sabrauks tik daudz, ka sāks veidot savas revolūcijas, varētu sākt uztraukties, taču tagad, kad Latvijā ir salīdzinoši neliels skaits ķīniešu, nav vajadzības celt paniku,” skaidroja Rozītis.
Paši ķīnieši turpretī diezgan labi iedzīvojušies Latvijā. Šeit esot svaigāks gaiss un sakārtota dzīves telpa. Bērni jau pieteikti pirmskolas izglītības iestādēs, pat mūzikas skolās. Rozītis stāsta, ka vecāki savus bērnus atveduši uz bērnudārzu, skaidrā latviešu valodā paziņojot – „Mēs gribam mācīties!”
