Aicina eksāmenus dabaszinātnēs padarīt obligātus

Runa ir par fiziku un ķīmiju, jo matemātikas eksāmens pašlaik ir vidusskolēniem obligāts.

Padome norāda, ka katru gadu vidēji par 500 sarūk skolēnu skaits, kuri izvēlas kārtot pašlaik neobligātos centralizētos eksāmenus dabaszinātnēs, un potenciāli aizvien samazinās arī nozarē darbam kvalificētie, un tas notiek nevis augstskolā, bet jau vidusskolas solā

"Inženieriem ir jāspēj strādāt precīzi, darbs ir ilgstošs un paviršības nepieļauj. Latvijas darba tirgū visvairāk trūkst tieši šādu speciālistu," norāda LTRK pārstāvis Aldis Baumanis.

Padome arī aicina veikt uzskaiti par nepieciešamo eksakto priekšmetu skolotāju skaitu un nodrošināt tam atbilstošu budžeta vietu skaitu augstskolās, kā arī sekot, vai šie speciālisti sāk darbu vispārējās izglītības iestādēs, izvērtēt cēloņus un veikt atbilstošus pasākumus, ja tas nav noticis.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) aģentūrai BNS komentēja, ka obligātie centralizētie eksāmeni eksaktajās jomās būtu noderīgi mācību satura apguves monitoringam, bet neveicinās skolēnu interesi par priekšmetiem un nozari.

Obligāta fizikas un ķīmijas eksāmena ieviešana vidējās izglītības apguves noslēgumā varētu samazināt to skolēnu skaitu, kuri izvēlas apgūt matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmas, vairāk izvēloties humanitārā un sociālā virziena programmas, kurās fizikas un ķīmijas priekšmetu vietā jāapgūst integrēts dabaszinību kurss, sacīja izglītības un zinātnes ministra padomniece Una Ahuna-Ozola.

IZM viedoklis sakrītot arī ar citu ekspertu pausto, ka dabaszinātņu apguves pilnveidei un skolēnu veiksmīgākai profesionālai orientācijai lietderīgi būtu Latvijas augstskolām, kurās piedāvā ar dabaszinātnēm un tehnoloģijām saistītas studiju programmas, izvērtēt iespēju iekļaut uzņemšanas prasībās centralizēto eksāmenu sertifikātu fizikā un ķīmijā nepieciešamību.

Ministrija atbalsta fizikas un ķīmijas turpmāko apguvi, saglabājot skolēniem pieejamās apgūstamo izglītības programmu izvēles iespējas, jo skolēnu interesi par mācību priekšmetu un sasniegumus tajos, primāri veicina apgūstamais mācību saturs, mācību vide un izmantotās mācību metodes, nevis gatavošanās gala pārbaudījumam.

Arī turpmāk IZM prioritāte būšot veicināt topošo studentu interesi par eksaktajiem studiju virzieniem, veicot budžeta vietu pārdali studiju virzienos, kas jau šobrīd veido darba spēka pārprodukciju, piešķirot papildu budžeta vietas jomās, kur drīzumā akūti trūks profesionāļu.

Šajā procesā IZM vadīsies pēc darba spēka pieprasījuma prognozēm un Ekonomikas ministrijas pētījuma par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, uzsver ministrija.

BNS