Vieglā demokrātija. "Esplanādes 2014" viesi - grupa "Laime pilnīga"

„Mums grupā ir divi skaisti vīrieši – Ervīns [klāt neesošais „Laimes pilnīgas” vokālists Ervīns Ramiņš – red.] un Mārcis, kurš pēc aplēsēm varētu būt pat vēl skaistāks,” ar grupas biedriem iepazīstina Jānis Olekšs. Redzot jautājuma izteiksmi manā sejā, viņš paskaidro: „Tas ir pēc „Cosmopolitan” vērtējuma. Mārcis iekļuva kaut kādā Latvijas skaistāko vīriešu desmitniekā. Bija pat kailfoto publicēts, tikai ar ģitāru priekšā.”

Mārcis gan piebilst, ka tas bijis tik sen. [Pasaulē populārā sieviešu žurnāla „Cosmopolitan” latviešu versijas arhīvs liecina, ka fotosesija notikusi 2011. gadā, par godu latviešu izdevuma 100. numuram – red.]

„Bet tā ir lieta, ko nekad neaizmirsīsim un nepiedosim!” joko Jānis, kurš iepriekš pieteikts kā grupas galvenais runasvīrs. Lai gan viņš nebūt nav bijis „Laimes pilnīgas” sastāvā kopš dibināšanas 2006. gadā, pats saka, ka, iespējams, esot viskompetentākais runāt gan par grupas vēsturi, gan kopējo idejisko nostāju. Viņš arī nekavējoties sāk stāstīt „Laimes pilnīgas” agrīno biogrāfiju, kas esot bijusi „kārtīga ziepju opera” – „atlaists” viens, tad otrs, dalībnieki nākuši un gājuši. No dibināšanas sastāva palicis vien vokālists Ervīns Ramiņš.

„Laimes pilnīgas” pirmsākumos spēlējis arī pašreizējais populārās grupas „Instrumenti” dalībnieks Reinis Sējāns. Tieši viņa tēva – leģendārās latviešu grupas „Pērkons” dalībnieka Leona Sējāna – studijā dzimusi ideja par grupu „Laime pilnīga”.

Tagad tās sastāvs un savstarpējā saprašanās patiešām esot pilnīga laime, bet grupas nosaukuma autors ir jau pieminētais Reinis Sējāns. Izdomāta arī angliskā versija, kas pat nedaudz esot publiski lietota, tomēr dalībnieki izlēmuši palikt pie latviskā – „Laime pilnīga”. Jānis un Mārcis pēc īsas joku apmaiņas nolemj uzturēt intrigu un anglisko nosaukumu neatklāt. Tas gan nekāds labi glabātais noslēpums nav – globālajā enciklopēdijā „Wikipedia” grupa ierakstīta kā „The Happs'”. Ar šo nosaukumu saistās arī viens no būtiskākajiem grupas pirmskoncertu rituāliem – sastāties aplī, salikt rokas vidū un visiem klusi nočukstēt grupas anglisko nosaukumu.

2011. gadā iznāca grupas „Laime pilnīga” debijas albums „Dual”, bet šobrīd tās dalībnieki strādā pie jauna ieraksta. To plānots izdot vēl šogad.

„Par to, kā šis albums skanēs mums katram, vēl ir lielas un dziļas pārdomas, ar kurām dalāmies un par ko diskutējam,” stāsta Jānis Olekšs. Uz jautājumu, vai grupā ir viens līderis, kuram tomēr arī demokrātijas apstākļos pieder pēdējais vārds, viņš atbild diplomātiski – kā kurā jautājumā. „Savstarpējās attiecības un demokrātija šajā grupā notiek viegli un vienkārši. Mēs, šķiet, visi runājam vienā valodā, tāpēc risinām radošus jautājumus miermīlīgi.”

„Viens otru ļoti labi jūtam,” papildina Mārcis, kura dēļ grupai nācies būt nelielā dīkstāvē, kamēr dzīvojis Londonā. Šajā laikā „Laime pilnīga” uzaicināta uzstāties festivālā Ungārijā, un viņš savus grupas biedrus saticis tikai tur. „Ilgāku laiku nebija bijuši „mēģi”. Mēs vienkārši kāpām uz skatuves un uzstājāmies. Vienā mirklī viegli sajutām viens otru un nospēlējām normālu, pat ļoti labu koncertu.”

Mārcis uz Londonu devies mācīties mūziku, bet sapratis, ka izvēlētā mācību iestāde neatbilst viņa vēlmēm. Tomēr Londonā palicis, lai pašizglītotos, klubos piedalījies mūziķu „džemos”, spēlējis, kā pats saka, nelielus koncertiņus. Protams, Londonā pavadītais laiks pavēris jaunas iespējas un piedāvājumus, bet Mārcis palicis uzticīgs savam kolektīvam Latvijā.

„Rīgas priekšrocība ir tāda, ka... te ir daudz foršāk, ... tik vienkārši,” tā saka Mārcis Vasiļevskis. Viņš novērtē Rīgas kā salīdzinoši mazas galvaspilsētas sniegtās iespējas, cilvēki ir vairāk izsalkuši pēc mūzikas un mākslas. Te arī gandarījums par paveikto ir lielāks.

„Es zinu, ka noteikti vēl atgriezīšos Londonā, lai muzicētu. Tomēr grupa „Laime pilnīga” manā sirdī ieņem tik lielu vietu, ka tas ir svarīgākais, ko pašlaik vēlos darīt.”

Mārcis ir viens no šobrīd jau slēgtās Rīgas 100. vidusskolas, nereti sauktās arī par „roka skolu”, audzēkņiem. Vienīgajā skolā Latvijā ar rokmūzikas novirzienu viņš mācījies saksofona spēli, taču tagad šo instrumentu rokās ņem retos izņēmuma gadījumos. Pagājušajā gadā tādi bijuši atsevišķi „Laimes pilnīgas” koncerti, kur saksofons likts lietā kā šova elements.

Vai skolā iespējams iemācīties rokmūziku, kas pašā pamatā ir spontāna, „nepareiza” un dumpinieciska? Abi mūziķi piekrīt – rokmūziku tomēr iemācīties nevar. Iespējams, pat nevienu no mūzikas žanriem, izņemot vienīgi akadēmisko mūziku, kas izteikti ir balstīta izpildītājmākslā. „Skolā apgūst apmēram trešdaļu no mūziķa prasmēm, bet pārējās divas – jāpaveic pašam. Tur iemāca pārvaldīt instrumentus, vēsturi, kas arī ir ļoti svarīga lieta. Ja vēlies nopietni nodarboties ar rokmūziku, ir jāzina viss, kas bijis pirms tam, vismaz kāda konkrēta žanra robežās. Citādi nemaz nevari turpināt attīstīt savu stilu,” uzskata Jānis, kurš pirms „Laimes pilnīgas” vairāk aizrāvies ar džezu un „funk” mūziku.

Kopš pašiem pirmsākumiem „Laimei pilnīgai” klāt kārta „Led Zeppelin” birka, rokmūzikas leģendu ietekmes nospiedumi saklausīti gan grupas muzikālajā daiļradē, gan saskatīti vizuālajā tēlā. Tas „Laimes pilnīgas” dalībniekus ne īpaši kaitina, ne arī pārsteidz. Jānim šis salīdzinājums sākotnēji raisījis izbrīnu, jo pirms satikšanās ar saviem tagadējiem grupas biedriem septiņdesmito gadu rokmūzikas grandus nemaz īpaši nav klausījies.

„Ļoti iespējams, ka pirmā rokgrupa, ko Jānis dzirdēja, bija tieši „Laime pilnīga”,” ironizē Mārcis un ir pārliecināts, ka pilnīga kopēšana nav iespējama un cilvēkiem patīk meklēt līdzības.

„Tikpat bieži mūs salīdzina arī ar „Whitesnake”, bet nevienam no mums, šķiet, šīs abas grupas nav pat iecienītāko trijniekā.”

Ko tad klausās paši grupas „Laime pilnīga” dalībnieki? „Man izteikts favorīts ir grupa „Radiohead”,” bez vilcināšanās saka Jānis, vēl viņa mūzikas atskaņotāja ikdienas apritē ir džezs un pēdējā laikā – jo īpaši daudz blūza. Abi vienojas par kopīgu favorītu – „Pink Floyd”. Mārcis saka, – tā ir grupa, ar ko viņš uzaudzis, fanojis, mācījies spēlēt dziesmas un pilnveidojies. „Vēl man ļoti patīk Bjorka, esmu viņas pielūdzējs.”

Mazās devās eksperimenti ar klasiskai rokmūzikai ne tik raksturīgiem instrumentiem esot jūtami arī „Laimes pilnīgas” jaunākajās dziesmās. Grupai pieaicināts taustiņinstrumentālists Dāvis Ābrams, kurš palīdzējis „Laimes pilnīgas” skanējumā „uzpūst” jaunas dzirkstis.

No visu mūziķu ļaunākā murga – spēlēt koncertu, uz kuru neatnāk neviens apmeklētājs –, „Laime pilnīga” nebaidās. „Šķiet, ar to jau esam tikuši galā. Ir gadījies spēlēt koncertu garāmgājējiem, un to pašu gandrīz vairs nav. Tādā situācijā noslēdzamies no publikas un sākam savstarpēji kaifot par saspēli, procesu,” atceras Jānis. Tomēr muzicēšana pūlim sniedz pamatīgu enerģiju, kā arī tikpat daudz prasa pretī. Pēc tādiem koncertiem kādu brīdi nepieciešams „atiet”, nesarunāties savā starpā.

Grupas „Laime pilnīga” koncerts „Esplanādē 2014” piektdien, 6. septembrī, sāksies plkst. 21.15. Pirms tam uz skatuves kāps jaunie mūziķi no grupas „Crow Mother”. Pirms (no plkst. 19.30) un pēc koncerta rokmūziku kā DJ spēlēs portāla riga2014.org galvenais redaktors Kaspars Zaviļeiskis.

Karlīna Timofejeva, Foto: Ieva Čīka/LETA