Ceļmalu krusti kaitina autobraucējus un ceļu uzturētājus

Valsts akciju sabiedrībā „Latvijas valsts ceļi” Kasjauns.lv gan informēja, ka ceļu uzturētāji neplāno uzsākt ceļmalas krustu likvidēšanas kampaņu, kaut gan tie sagādā ne vienu vien neērtību.

Naudas sods gan nevienam nav uzlikts un to arī nedomā piemērot, tomēr ik palaikam ceļu uzturētāji un šoferīši niknojas uz nesankcionētajām piemiņas vietām – vieniem tās traucē sakopt ceļus, citiem atkal nepatīk braukt pa „mirušo valstības” ceļiem. Jāteic, ka šī nav tikai Latvijas problēma – ko darīt ar šiem krustiem, nezina arī citviet pasaulē.

Piemēram, pirms trim gadiem ASV apelācijas tiesa Denverā nolēma, ka 14 krusti, kas ir uzstādīti gar ceļa malām par piemiņu avārijās gājušajiem upuriem, neatbilst konstitūcijai. Tiesa uzskatīja, ka saprātīgam novērotājam tie liek spriest, ka Jūtas štats atbalsta kristietību. Jāteic, ka ASV pret krustiem neprotestēja vis ceļu būvnieki vai godīgie autobraucēji, bet gan organizācija „Amerikas ateisti”, kas uzstāj, lai baznīca būtu pilnīgi nošķirta no valsts. Latvijā protesti pret ceļmalas krustiem gan nav reliģiski motivēti – tie vairāk saistīti ar laicīgo labsajūtu.

Par piemiņas krustu uzstādīšanu draud sods līdz 2000 latiem

Jāteic, ka piemiņas zīmju uzstādīšana ceļmalās nav likumīga un par to draud bargs naudas sods. Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts ceļi” Kurzemes reģiona pārstāvis Andis Geige „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” skaidro, ka bez saskaņojuma ar ceļu uzturētājiem 13,5 metru platā joslā (uz katru pusi no ceļa vidus) ir aizliegts uzstādīt jebkādus objektus. Viņš norāda: ja arī cilvēki nāktu un prasītu oficiālu saskaņojumu, viņi to nesaņemtu, jo „Latvijas valsts ceļi” krustu uzstādīšanu ceļmalās neatbalsta. „Ceļmala nav kapsēta,” teic Geige. Priekšmetu novietošana ceļu zemes nodalījuma joslā bez atļaujas ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 50 līdz 200 latiem, bet juridiskajām – no 300 līdz 2000 latiem. Geige gan norāda, ka šajā gadījumā nekādus sodus piemērot neplāno, jo izprot tuvinieku sēras un pārdzīvojumus.

Nesen viens šāds krusts parādījās pie Ventspils, kur jūlijā dzīvība apdzisa 24 gadus vecam jaunietim, kurš traucies pārgalvīgā ātrumā. Pēc traģiskās avārijas draugi un tuvinieki sēroja, notikuma vietā dedzinot svecītes un noliekot ziedus. Pie apskrambātā koka piesista automašīnas stūre un sadauzītais spogulis.

Geige nosaka - krusts tur palikt nevarēs. „Latvijas valsts ceļi” plāno sazināties ar ģimeni un palūgt, lai viņi paši piemiņas vietu noņem. „Mums ir tiesības pašiem krustu noņemt, taču, ņemot vērā situāciju, roka neceļas to darīt. Tāpēc ceram, ka ģimene pati labprātīgi to izdarīs,” sacīja ceļinieku pārstāvis.

Bojāgājuši tuvinieki un draugi šādā veidā izrāda sāpes un cenšas pievērst sabiedrības uzmanību, liekot citiem vadītājiem aizdomāties un būt uzmanīgākiem. Tomēr garāmbraucēju viedokļi dalās - vieni aptaujātie autovadītāji šādu rīcību saprot un atbalsta, citiem ir vienalga, bet liela daļa uzskata, ka tā rīkoties nav ētiski. Arī ceļu uzturētāji par šiem nelielajiem piemiņas memoriāliem nav sajūsmā – ziemā tie traucē nošķūrēt sniegu, bet vasarā – pļaut zāli.

Ceļu uzturētāju protesti pret ceļmalas krustiem ik pa laikam izskan jau gadu gadiem. Piemēram, jau pirms desmit gadiem Ceļu satiksmes drošības dienesta Ceļu uzraudzības daļas vadītājs Guntars Brālis teica, ka ceļmalās nevajadzētu uzstādīt piemiņas zīmes un veidot instalācijas. Cilvēku izdomai, veidojot memoriālus, nav robežu, sūkstījās Brālis. „Dažbrīd cilvēki negadījuma vietā atstāj to, kas palicis pāri no mašīnas. Esmu redzējis pat pie koka piesistas numurzīmes, uz zemes noliktus izpūtējus un stūres,” stāstīja Brālis. Viņš izteica cerību, ka nākotnē izdosies rast kādu loģisku risinājumu šai problēmai – varbūt piederīgie paši pēc kāda laika, atgūstoties no zaudējuma, sakops ceļa malu, kurā iepriekš likuši ziedus, fotogrāfijas un citas lietas.

Te gan jāteic, ka cerības uz to, ka problēma atrisināsies pati no sevis, nav piepildījušās un krusti, ja neaug kā sēnes pēc lietus, tad mazumā neiet. Kasjauns.lv uzņēmumā „Latvijas valsts ceļi” interesējās, vai šos krustus, pie kuriem ne tikai piemin bojāgājušos, bet daudzi no kuriem tagad ir arī sapuvuši un visu aizmirsti, nedomā novākt.

„Latvijas valsts ceļu” pārstāve Ieva Niedra Kasjauns.lv gan teica, ka šie ceļmalu krusti „nav ļoti liela problēma”, bet to uzstādīšanu tomēr neatbalsta. Tādēļ „Latvijas valsts ceļi” nenodarbojas ar krustu likvidēšanu un to arī neplāno darīt. Vēl vairāk – dažos gadījumos, kad tas iespējams, ceļu uzturētāji ap šiem krustiem pat appļauj zāli, informē Niedra.

Kasjauns.lv/Foto: Rojs Maizītis