Pēc 20 gadiem Latvijas rūpniecībā šeptēs ķīnieši un visi runāsim krieviski
Pēc 20 gadiem Latvijas uzņēmumus vadīs ķīnieši un tajos visi runās krieviski, saka Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš. Viņš mūsu nākotni raksturo, citēdams anekdoti – 2033. gadā divi latvieši pie Brīvības pieminekļa pusčukstus runā krieviski, lai ķīnieši viņus nesadzirdētu.
Arī daba būs mainījusies – Latvijā kļūs siltāks un plosīsies postošas vētras.
„Latviešu valodas, diemžēl, vairs nebūs”
Taujāts, kādu viņš saredz Latviju pēc 20 gadiem, vai šeit nebūs tuksnesis un visi jau nebūs aizbraukuši peļņā uz Īriju, Siliņš intervijā laikrakstam „MK Latvija” saka:
„Nebūs tukšums. Atbrauks citi cilvēki, nebaidieties. Jau tagad ķīnieši un krievi brauc pie mums…
Ķīnieši atbrauks ar savu rūpniecību, nodibinās savas kompānijas un ražos normālas lietas. Viss būs! Tikai latviešu valodas, diemžēl, vairs nebūs. Būs krievu valoda. Jā, un arī ķīniešu valoda. Valstis, kuras nopietni domā par nākotni, kā, piemēram, Zviedrija, jau tagad skolēniem obligāti liek mācīties ķīniešu valodu.”
Kamēr politiķi spriež par uzturēšanās atļauju tirdzniecības piebremzēšanu, bet Cēsu mērs Jānis Rozenbergs Latvijas Radio stāsta, ka pašlaik nav ko satraukties par ķīniešu invāziju Cēsīs, jo neviens no pussimts ķīniešiem, kuri pilsētā nopirkuši dzīvojamās mājas, tajās reāli nedzīvo, Siliņš ir pārliecināts, ka, neskatoties uz visiem iespējamiem šķēršļiem, ķīniešu invāzija Latvijā ir teju nenovēršama:
Pirmais ķīniešu vilnis, kuri iebrauca Latvijā, šeit ir atvēruši savus restorānus, bet tagad ieceļojošie Latvijā dibinās savas nelielas kompānijas un firmas. Tagad kārta esot kokapstrādes jomai, kurā ķīnieši dibinās firmas, kuras strādās ražīgāk nekā latviešu kompānijas, teic Siliņš.
Ar ķīniešiem joki mazi
Kāpēc ķīniešiem tik labi veicas biznesā un pasaules iekarošanā? Uz to Siliņš atbild: „Viņiem dzīvē ir gluži citas prioritātes. Taivānas augstskolās, piemēram, vislielākais konkurss bija uz fizikas studijām. Viņi sapratuši, ka zinātni vajag attīstīt. Viņi sapratuši, ka labi un precīzi strādājot nevienu nevar apsteigt. Lai apsteigtu, vajag savu fundamentālo zinātni.
Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū mācījos Maskavas universitātē. Tur mācījās arī ķīnieši. Tad arī redzēju, ka viņi visu dara kopā. Naudas viņiem nebija, gāja uz ēdnīcu un ēda tikai maizi, bet mācījās ļoti labi līmenī. Tad arī sapratu, ka ar šo tautu joki mazi. Viņi ir īsti darbarūķi!
Nesen lasīju kādu intervija ar ķīnieti, kas bija aizbraucis uz Holandi. Viņam jautāja, kāda tur studentu dzīve. Viņš atbildēja: „Kaut kā viņi nenodarbojas ar to, ko vajag, - visādas ballītes, spēlē, dzer, dejo. Bet kad mācīties? Mēs tomēr visu laiku mācāmies”.”
Tāpat ķīnieši arī nesaprot latviešus - viņi nesaprot tos mūsu tautiešus, kas sūdzas par grūtu dzīvi un visu laiku pieprasa pabalstus. Viņu sapratne ir šāda: ej dari, iekop savu dobi, iestādi kartupeļus, vienkārši strādā un ēdīsi, saka Siliņš.
Latvija – paradīze zemes virsū
Jāpiebilst, ka pēc pārdesmit gadiem Latvija būs pievilcīga dzīvesvieta arī ķīniešiem, jo daba un laikapstākļi kļūs daudz tīkamāki, kaut arī būs savas negācijas – uzradīsies gan kaitēkļi, gan postošas vētras.
Globālās sasilšanas dēļ Latvija pēc 20 gadiem būs teju var paradīze zemes virsū un te būs ļoti patīkami dzīvot, pārliecināts Siliņš.
„Mēs varam būt gandarīti, ka kļūs siltāks un viss ātrāk izaugs. Mazāk būs jāpatērē energoresursi. Bet globālā sasilšana nesīs arī problēmas – pie mums var būt vētras, var parādīties tornado… Un arī visādi kaitēkļi. Piemēram, siltās ziemas dēļ izdzīvoja un pērnvasar koku kaitēkļi mežos noēda egļu skujas un bērzu lapas Tai pašā laikā upēs un ezeros var parādīties agresīvas zivju sugas, kas iznīcinās citus ūdens iemītniekus,” intervijā „MK Latvija” saka Latvijas Zinātņu akadēmija Zinātnes padomes priekšsēdētājs..
