Atsakās no aizklāta balsojuma par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš bija norādījusi, ka grozījumu mērķis ir potenciālajiem ST tiesnešu kandidātiem ļaut laicīgi zināt vēlēšanu procedūru. Nākamajā gadā atbrīvojas divas Satversmes tiesas tiesnešu vietas, pauda politiķe.

Patlaban Satversmē noteikts, ka ST tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Iepriekš Saeima pieņēma un Valsts prezidents 2012.gada 1.februārī izsludināja likumu grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas nosaka Valsts prezidenta, Satversmes tiesas tiesnešu, valsts kontroliera, tiesnešu, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora un citu amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu amatā, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata, atklāti balsojot par katru atsevišķi.

Grozījumi Satversmē nepieciešami, lai izveidotu vienotu regulējumu attiecībā uz balsojumiem Saeimā. Šā mērķa sasniegšanai bija nepieciešams no Satversmes izslēgt deputātu aizklātos balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu.

"Atklāts balsojums par Satversmes tiesas tiesnešu iecelšanu veicinās vēlētāju uzticību Saeimas lēmumiem," par Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres (RP) viedokli aģentūru LETA informēja Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas preses sekretārs Mārtiņš Etkins.

"Argumentiem, kādēļ kandidāts ir vai nav guvis Saeimas vairākuma atbalstu, jābūt publiskiem, pretējā gadījumā rezultāts ir atkarīgs nevis no atklātajām debatēm un iztirzātajiem jautājumiem, bet no kandidātiem un arī sabiedrībai nesaprotamiem un neskaidriem apsvērumiem," skaidro RP deputāte. "Tieši atklāti Saeimas balsojumi mazina negodprātīga lēmuma pieņemšanas risku un dod iespēju vēlētājiem kontrolēt deputāta darbības raksturu."

Latvijas pieredze rāda, ka aizklātā balsojuma rezultātā netika ievēlētas vairākas profesionālas, augsti vērtētas personas, piemēram, Jānis Maizītis, kurš aizklāta balsojuma dēļ netika iecelts ģenerālprokurora amatā, norāda Lībiņa-Egnere.

Šo likumprojektu iesniedza koalīcijas pārstāvji - Dzintars Zaķis (V), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Čepāne, Edmunds Demiters (RP) un Klāvs Olšteins.

Kā norādīts likuma grozījumu anotācijā, grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi palielinot arī sabiedrības uzticību Saeimai, politiskajām partijām un valsts varai kopumā. Atklāti Saeimas balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošinās parlamentārās debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicinās arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu.

LETA