Turlais: "Ja valsts nespēj ierobežot trokšņošanu, lai beidzot ļauj to darīt pašvaldībai!"
Naktsmiera traucēšana Rīgā ir jāizbeidz, taču esošajā normatīvajā bāzē nav neviena panta, kas piešķirtu kādai institūcijai ne tikai tiesības trokšņošanu pārtraukt, bet uzliktu to arī par pienākumu – pie šāda secinājuma nonāca Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājuma komiteja paplašinātajā sēdē, kurā piedalījās arī Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Valsts policijas, Rīgas Pašvaldības policijas, Rīgas pilsētas būvvaldes un dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāvji. Uz sēdi nebija ieradušies aicinātie Saeimas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.
Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais informēja, ka jau 2011. gada 19. decembrī pēc Rīgas domes iniciatīvas notika sanāksme par trokšņa avotu kontroli un iespējamo risinājumu noteikšanu, kurā tika izskatītas trokšņa radītās problēmas un trūkumi iedzīvotāju miera nodrošināšanā. Tika panākta vienošanās, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo priekšlikumus izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot atbildību par trokšņa radīto sabiedriskā miera traucējumu, tā, kā tas ir noteikts sabiedriskās kārtības noteikumos Rīgā. Arī Tieslietu ministrijas viedoklis par šo projektu bija līdzīgs. Taču rezultāti izpalika. Redzot, ka nekas netiek darīts, 2012. gada 4. oktobrī notika trokšņošanas ierobežošanai veltīta komitejas sēde, kurā piedalījās pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts policijas, Rīgas Pašvaldības policijas, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Vecrīgas biedrības, biedrības „Cita Latvija”, Kaņepes Kultūras centra, kā arī vairākas privātpersonas, kas bija iesniegušas sūdzības, un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Sēdē tika izstrādāta virkne konkrētu priekšlikumu izmaiņām likumos un normatīvos aktos, kas tika nosūtīti valsts institūcijām. Taču atkal nekas nav mainījies. Šā gada astoņos mēnešos Rīgas Pašvaldības policija ir saņēmusi 6 117 izsaukumus par trokšņošanu. Viss, uz ko tā ir tiesīga – ir sastādīt protokolu, kuru naktslokālu īpašnieki apstrīd tiesā, un tiesa allaž nostājas īpašnieka pusē. Un trokšņi turpinās.
„Vakar saņēmām vēstuli no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Tur ir dažādi cipari un visvisādas formulas par trokšņu līmeņiem gan dienā, gan naktī, gan arī vakarā, un kā tik visa tur nav,” sacīja D.Turlais. „Trūkst tikai viena – kas būs tiesīgs troksni pārtraukt. Paradoksāla situācija – trokšņošana naktī jau šobrīd ir formāli nelikumīga, bet valsts pati šo nelikumību nevēlas novērst un nedod tiesības to darīt pašvaldībai.”
Komitejas deputāti vienojās, ka sēdē izskanējušie priekšlikumi tiks apkopoti un izskatīti komitejas sēdē 3. oktobrī.
Jau ziņots, ka pēc Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datiem vairāk kā 75% Rīgas iedzīvotāju atbalsta priekšlikumu piešķirt Rīgas domei tiesības apturēt naktsklubu darbību, ja tā sistemātiski traucē iedzīvotāju mieru.
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
