Latvijā abortus veic visai izglītotas sievietes, turklāt esot stabilās attiecībās
80% abortu veikušo sieviešu ir bijušas stabilas partnerattiecības un vidējais vecums, kurā Latvijā izšķiras par grūtniecības pārtraukšanu ir 29 gadi; organizācija "Papardes zieds" uzskata, ka šie dati lauž stereotipu, ka Latvijā abortu visvairāk veic nepilngadīgas meitenes, vientuļās mātes un sievietes ar zemiem ienākumiem un sliktu izglītību, informēja organizācijas konsultante Alina Rence.
Pētījums arī atklāj, ka sieviešu zināšanas par kontracepciju ir viduvējas un nav atkarīgas no sievietes vecuma, sasniegtā izglītības līmeņa, grūtniecību un dzemdību skaita iepriekš.
"Pētījums apgāž dažus sabiedrībā izplatītus priekštatus par sievietēm, kuras izvēlas pārtraukt negribētu un nevēlamu grūtniecību, taču nemainīgi aktuāls ir jautājums par kontracepciju," rezultātus komentē biedrības "Papardes zieds" valdes prieksšsēdētāja Iveta Ķelle.
Pētījuma laikā aptaujātas vairāk nekā 700 sievietes, kas Latvijas ārstniecības iestādes veikušas legāla aborta procedūru. Pacientes aptaujātas 40 ārstniecības iestādēs no 2012.gada novembra līdz 2013.gada martam.
Vidējais mākslīgi grūtniecību pārtraukušo sieviešu vecums bija 29 gadi. Vairumam − 80% sieviešu − ir stabilas partnerattiecības ar to vīrieti, no kura iestājusies grūtniecība, turklāt 77% gadījumos partneris atbalstīja sievietes izvēli. Nereģistrētās partnerattiecībās esošas sievietes grūtniecību pārtraukušas biežāk nekā laulībā esošās − 39% bijušas patstāvīgas nereģistrētas attiecības, 31% bija precējušās.
Četrām piektdaļām – 82% grūtniecību pārtraukušo sieviešu − ir vismaz vidusskolas izglītība. Vairāk nekā puse – 55% sieviešu − bija strādājošas. Raksturojot ienākumu līmeni, jānorāda, ka vairumam − 63% sieviešu − mēneša ienākumi bija 200-600 latu, 27% pacienšu ieņēmumi pārsniedza 600 latus. Tikai nelielai daļai – 10% pētījumu dalībnieču − ienākumi bija mazāki par 200 latiem.
Vaicātas, kas varētu mainīt lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu, turpat puse − 43% aptaujāto sieviešu − atzina, ka lēmums ir negrozāms. Ceturtdaļa − 25% − norāda, ka lēmums par grūtniecības pārtraukšanu pieņemts partnera dēļ un to varētu mainīt partneris. 43% gadījumos abortu veikšanas iemesls ir saistīts ar finansiālo stāvokli vai izglītības gūšanu un nodarbinātību. 25% sieviešu lēmumu mainītu finansiālu vai sociālu garantiju ietekmē.
Runājot par izsargāšanos, tad kontracepciju pirms kļūmīgā soļa nav lietojušas piektdaļa − 21,4% sieviešu, nedrošo pārtrauktā dzimumakta metodi izvēlējušās turpat trešdaļa abortu veikušo sieviešu. Trešdaļā gadījumu pāris lietoja prezervatīvu, kas nebija nodrošinājis kontracepciju.
Gandrīz puse (47%) no sievietēm, kuras nebija lietojušas kontracepciju vispār, atzina, ka tobrīd esot bijušas pārliecinātas, ka grūtniecība nevar iestāties. 5,6% sieviešu uzsvēra, ka kontracepcija ir pārāk dārga. Runājot par turpmākajiem plāniem ar tām sievietēm, kas nelietoja efektīvas kontracepcijas metodes, vairāk nekā puse − 55% − atzina, ka arī turpmāk neizsargāsies.
Pētījumu "Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā 2012./2013.gadā" veica Latvijas Universitātes mācībspēki un topošie speciālisti. Pētījuma mērķis bija analizēt Latvijas sieviešu nevēlamas grūtniecības iestāšanās iemeslus un noteicošos apstākļus, pieņemot lēmumu par aborta veikšanu. Pētījuma ietvaros tika vērtēti sociāli demogrāfiskie un ekonomiskie faktori, kontracepcijas lietošanas paradumi, kā arī zināšanu par reproduktīvo veselību līmenis.
BNS, Foto: Ieva Lūka/LETA
