Ārzemju latvieši sajūsmā: pilsonību iegūs arī Brazīlijas baptisti un Krievijas veclatvieši! VIDEO
Ārzemju latvieši ir sajūsmā, ka viņi tagad līdzās savas mītnes zemes pilsonībai var iegūt arī Latvijas pavalstniecību. Dubultpilsonību varētu pieprasīt ap 25 000 mūsu tautiešu. Uz Latvijas pilsonību pretendēs ne tikai tie, kuri 2. pasaules kara laikā devās trimdā, bet arī Krievijas veclatvieši un Brazīlijas baptisti.
1. oktobrī spēkā stājās Pilsonības likuma grozījumi, kas beidzot daudziem tūkstošiem ārzemju latviešu ļaus iegūt arī Latvijas pilsonību un atjaunot oficiālu piederību Latvijai. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā šāda iespēja bija dota, bet tolaik daudzi trimdinieki nobijās no savas tēvzemes pilsonības. Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītājs Jānis Kukainis TV3 Ziņām stāsta, ka tolaik vieni baidījās, ka zaudēs savas mītnes zemes pilsonību, bet citi saviem bērniem to neieteica, bīstoties no tā, ka viņiem Latvijā būs jādodas obligātajā karadienestā. Vēlāk iespēja iegūt dubultpilsonību tika atcelta, bet nu tā atkal ir atjaunota, par ko svešumā dzīvojošie latvieši ir priecīgi.
Uz dubultpilsonību pretendēs ne tikai tie, kuri pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā devas trimdas gaitās vai tika izsūtīti uz Sibīriju, bet arī citu kategoriju latvieši – gan aizpagājušā gadsimtā uz Sibīriju devušos latviešu pēcteči, gan arī pavisam nesen Īrijā dzīvojošo latviešu dzimušie bērni.
Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības vadītāja Daiga Gūtmane TV3 Ziņām teic, ka Latvijas pilsonību vēlēsies iegūt arī tie latviešu baptisti un viņu pēcteču, kuri pagājušā gadsimta divdesmitajos gados devās uz Brazīliju – laimes zemi, kurā gaidāma „paraušana debesīs” – tie varētu būt ap 800 latviešu. Gūtmane teic, ka daudzi Brazīlijas latvieši nav pazaudējuši savu latvietību – piemēram, viņi joprojām lasa latviešu Bībeli vecajā drukā, ko Gūtmane pati nespēj.
Savukārt Krievijas latviešu kongresa vadītāja Lauma Vlasova teic, ka Latvijas pilsonību varētu iegūt arī tie veclatviešu pēcteči, kuri senči laimīgās zemes meklējumos uz Sibīriju devās vēl tālajos cara laikos – aizpagājušajā gadsimtā.
Lēmums par dubultpilsonības iespējām iepriecina arī tautiešus Austrālijā. Tur mīt aptuveni 20 000 latviešu. Austrālijas latviešu laikraksta „Latvietis” redaktors Gunārs Nāgels LTV raidījumam „Panorāma” gan atsakās prognozēt, cik daudzi un cik ātri šo iespēju izmantos.
Par dubultpilsonības iegūšanu priecājas arī Kanādas latviete Jūlija Giforda, kura jau septiņus gadus dzīvo Latvijā. Viņas māte ir latviete, bet tēvs brits. Viņa LTV raidījumam „Rīta Panorāma” saka: „Es jūtos piederīga Latvijai, un tas būtu pagodinājums, ka Latvija jūt arī piederību man. Nav visu laiku jācīnās par savu eksistenci un uzturēšanos valstī, kurā es uzskatu, ka esmu savējā.”
Jaunākie, kuri šādā veidā iegūs Latvijas pilsonību, noteikti būs nesen no Latvijas aizbraukušo latviešu bērni.
Pagaidām gan vēl īsti nav skaidrs, cik ilgu laiku aizņems visu birokrātisko procedūru kārtošana. Trimdiniekiem no pieteikšanās līdz pases saņemšanai varētu paiet līdz četriem mēnešiem, bet krietni ilgāka procedūra gaida tos, kuru senči Latviju pametuši vēl pirms okupācijas un kuriem būs klātienē jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Pašlaik vislielākā interesi par Latvijas pavalstniecību izrāda tautieši no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Austrālijas, ASV un Kanādas. Ko svešumā mītošie latvieši saka par iespējām iegūt dubultpilsonību, skatieties LTV un TV3 videosižetos.
