Kā nav kauna! ...par Līvānu traģēdiju

Pagaidām informācija par notikušo ir visai pretrunīga. Smilšu kaudze atradusies uz vecā dzelzceļa uzbēruma. Smiltis ņemtas ceļu remontam vai izmantotas citiem mērķiem, norobežojuma smilšu kaudzei nav bijis. Tāpat pagaidām arī īsti nav skaidrs, kuram tad smiltis piederējušas. Policija sakot, ka - pašvaldībai, pašvaldība to noliedz. Smiltis savulaik pārdotas izsolē privātam uzņēmumam. Vai nav jauki - esam atgriezušies vecajos laikos - pilsētā stāv smilšu kaudze, kura nevienam nepieder, un visi, kam nav slinkums, var tās aizņemties. Nē, diezin vai... Ja kāds sagribētu smiltis paņemt sev vien zināmiem mērķiem, īpašnieks uzreiz atrastos, bet te - notikusi nelaime, tāpēc labāk norobežoties no savām īpašumtiesībām.

Tā vietā, lai kāda iestāde, kāda amatpersona uzņemtos atbildību par notikušo, ka šāds patiesībā bīstams objekts ir pieejams ikvienam, dienesti atļaujas norādīt uz vecāku atbildību. Jā, piekrītu, vecākiem ir jārūpējas par bērniem, jāizskaidro dažādas bīstamas situācijas, ar ko var nākties saskarieties, taču nevajag pārspīlēt.

Parādiet man kaut vienu mazpilsētā dzīvojošu vecāku, kurš pie rociņas vadās pastaigā savu skolas vecuma sasniegušu bērnu. Mazpilsētā dzīve ir pavisam citāda, pati to esmu baudījusi, tāpēc zinu, par ko runāju. Tur tuvējo māju bērni un viņu ģimenes ir pazīstami, visi vienā barā caurām dienām arī dzīvojas pa pagalmu. Un par to, lai bērni justos droši savas pašvaldības teritorijā, jārūpējas attiecīgiem dienestiem, nevis vecākiem, kuri maksā nodokļus, lai apkārtējā vide nebūtu dzīvībai apdraudoša.

Jā, vecākiem ir liela atbildība, audzinot bērnu/bērnus, bet šoreiz gan šķiet, ka daži dienestu pārstāvji šauj pāri strīpai. Ja pieaugušais bērnam nopērk alkoholu, ja izsniedz automašīnas atslēgas, kad bērnam vēl nav tiesību, tad jā, tā ir pilnīga pieaugušā atbildība gadījumā, ja notiek kas ļauns. Bet šoreiz - bērni, kā ierasts, spēlējās brīvi piekļūstamā vietā un jāvaino vecāki? Par ko mēs runājam?

Pašai pirms pāris gadiem bija nepatīkama situācija kādā mazpilsētā. Bērni bija atstāsti uz nedēļu pie vecmāmiņas, aizbraucām viņiem pakaļ, lai vestu mājās. Jau kāpām mašīnā, pēdējās atvadas, kad mana pusaugu meita pēkšņi saļima un iekliedzās. Zem vecas, pāraugušas zāles atradās kanalizācijas akas vāks, kuram viņa bija uzkāpusi virsū, bet tas iebruka. Labi, ka meita jau tik liela - palika ar vienu kāju ārā, bet asinis no kājas un elkoņa tecēja straumē. Vai arī šajā gadījumā ir vecāku vaina? Domāju, ka nav gan. Šoreiz pie vainas droši viena bija kāds "vaņa vai pēteris", kurš nav izdarījis savu darāmo. Mēs tikām galā paši, jo mūsu valstī nav nekādas jēgas bojāt nervus, vēršoties pašvaldībā ar paskaidrojumiem. Vecmāmiņai piekodinājām nodot šo vēstījumu domei, kuras pārstāvji arī nākamajā dienā bija ieradušies un salabojuši akas vāku. Līvanu gadījumā, diemžēl, vienai ģimenei vairs neviens nepalīdzēs atgūt pazaudēto.

Visdziļākā līdzjūtība bojā gājušā puisēna tuviniekiem. Cerams, ka kāds kā sodu saņems vairāk par pirksta pakratīšanu. 

Aija Rutka, ģimenes portāla mammamuntetiem.lv redaktore / Foto: Lita Krone/ LETA