Braukšana pie stūres dzērumā. Vai Latvijā tā kļuvusi par normu?
Pēdējā laika notikumi likuši aizdomāties par to, cik „normāli” mūsu valstīt tiek uztverts fakts – dzēris pie stūres. Teju vai katru dienu Valsts policija fiksē gadījumus, kad jau atkal pie stūres ir sēdies šoferis kunga prātā. Diemžēl tautā sauktie dzērājšoferi apdraud arī apkārtējos, un nesenā Jūrmalas traģēdija sabiedrībai likusi aizdomāties – Majoru vidusskolas skolotājas vietā varēja būt jebkurš no mums.
Kā liecina Valsts policijas statistika, pēdējo deviņu mēnešu laikā aizturēti 3127 dzērājšoferi. Lai gan tas esot mazāk nekā pērn, statistika ir graujoša. Protams, ne visos gadījumos šoferi izraisījuši avārijas, taču skaidrs ir viens – pasargāts uz ceļa nav neviens no mums, tāpat kā nebija Daina Bute, Majoru vidusskolas skolotāja, kuras dzīvība dzisusi dzērājšofera vainas dēļ.
Pēc statistikas datiem, pagājušajā gadā autoavārijās, kuras izraisījuši dzērājšoferi, bojā gājuši 25 cilvēki, kas esot krietni mazāk, nekā novērots pēdējo gadu laikā. Turklāt vadītāju alkohola reibumā izraisīto negadījumu skaits no kopējā negadījumu skaita veidojot vien 5,2 procentus. Tāpat Valsts policijā stāsta, ka patlaban neesot apkopotas statistikas par šo gadu, taču provizoriski varot teikt, ka 2013. gadā līdz šim brīdim reģistrēti 10 bojā gājušie. Lai gan, pēc statistikas datiem, avāriju, ko izraisījuši iereibuši autovadītāji, ir mazāk, sodu apmērs sabiedrībā izraisījis rezonansi.
Aktuālākais sods – piespiedu darbs, tiesību atņemšana un naudas sods
Likumā teikts, ka par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona alkohola reibumā un rezultātā bojā gājis cilvēks, tiek piespriests sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, atņemot transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem. Bet - cik liels sods avāriju izraisītājiem – dzērājšoferiem tiek piespriests reālajā dzīvē?
Portāls Kasjauns.lv, izpētot Tiesu informācijas sistēmas datus, secināja, ka 2013. gadā par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē sodītas 683 personas, no tām 676 personām noteikta tiesību ierobežošana un 537 personām piespriests piespiedu darbs. Cietumsods līdz vienam gadam piespriests 87 personām, un 32 uzlikts naudas sods.
Par avāriju izraisīšanu, kurās cietis vai gājis bojā cilvēks, tiesātas 64 personas, no kurām 35 atņemtas tiesības, 19 personām piespriesta brīvības atņemšana no viena līdz trim gadiem, 11 personām no trim līdz pieciem gadiem, bet 33 cilvēkiem piespriests piespiedu darbs.
Sabiedrībā tikmēr valda sašutums, kā par noziegumu, kura rezultātā dzērušais šoferis atņēmis dzīvību nevainīgam cilvēkam, var piespriest salīdzinoši „maigus” sodus?
Sabiedrība pieprasa bargākus sodus
Portāls Kasjauns.lv vēlējās noskaidrot arī savu lasītāju viedokli par sodu sistēmu, tāpēc izveidojām aptauju sociālajos tīklos. Uz jautājumu „Vai uzskatāt, ka par braukšanu dzērumā un avāriju izraisīšanu, kurās bojā iet cilvēki, Latvijā tiek piespriesti adekvāti sodi?”, atbildēja aptuveni 300 respondentu. Lielākā daļa respondentu atzina, ka sodiem neesot nekādas nozīmes, jo Latvijā viss balstoties uz sistēmu – ja tev ir nauda vai „sakari” pareizajās instancēs, tāpat varot braukt dzērumā, pat nogalināt cilvēkus, bet tāpat tikt sveikā cauri. Tikpat liela daļa aptaujāto atzīst, ka sodi Latvijā ir pārāk mazi un par sēšanos pie stūres dzērumā vajadzētu noteikt daudz bargākus sodus.
Diezgan liela daļa respondentu uzskata, ka kaut kas ar mūsu likumiem nav kārtībā, ja dzērājšoferi var nogalināt nevainīgus cilvēkus, bet paši tikt sveikā cauri vien ar pāris gadiem cietumā vai pat nosacītu sodu. Cilvēki atzīst, ka Latvijā jau kopš padomju laikiem joprojām ir populārs uzskats, ka reibumā braukt ir normāli - un lai kliedētu šīs iedomas, sodiem vajadzētu būt tieši tik bargiem, lai, pat izdzerot vienu kausu alus, nebūtu pat domas uzreiz sēsties pie stūres. Savukārt tikai viens procents aptaujāto atzina, ka sodi par braukšanu reibumā esot objektīvi, jo ar maz promilēm situācija esot kontrolējama.
No aptaujas datiem var secināt, ka sabiedrību patiesi uztrauc „maigā” sodu sistēma, taču, pirms mainīties pašiem un dzērumā pie stūres nesēsties, aizvien gaidām, kad mainīsies likumdošana.
Pieci gadi – ilgākais laiks tiesību konfiskācijai
Kamēr Latvijā autovadītāja apliecību par braukšanu reibumā, ja izraisīta avārija ar bojā gājušajiem, var atņemt līdz pieciem gadiem, Lietuvā jau tiek lemts, kā ieviest tiesību atņemšanu uz mūžu.
Tomēr ir atšķirība, vai transporta līdzeklis vadīts 0,5 promiļu reibumā vai tādā skurbulī, ka asinīs konstatētas pat trīs vai vairāk promiles alkohola. Kā portālu Kasjauns.lv informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Agnese Korbe, tad par braukšanu reibumā, nepārsniedzot 0,5 promiļu apmēru, nevienam tiesības uz pieciem gadiem neatņems. Šādos gadījumos autovadītāja apliecību var atņemt uz sešiem mēnešiem. Pārsniedzot vienu promili, autovadītājs riskē no tiesībām atvadīties uz gadu. Taču uz pieciem gadiem tiesības var konfiscēt tiem dzērājšoferiem, kuru asinīs konstatētas 1,5 promiles vai vairāk, un par kuru nodarījumu sākts kriminālprocess.
