Gada laikā sekundāro izsaukumu skaits ātrajai palīdzībai sarūk par 10 tūkstošiem
Gada laikā tā saukto sekundāru izsaukumu skaits ātrajai palīdzībai sarucis par gandrīz 10 tūkstošiem jeb 6,7% liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati par 2012.gadu.
Sekundārie ir tādi izsaukumi, kuros mediķi pacientam nekonstatē veselībai un dzīvībai kritisku stāvokli un palīdzība būtu jāsaņem pie ģimenes ārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē.
Dienests uzsver, ka tas ļauj ātrāk ierasties pie cilvēkiem, kuru dzīvība ir briesmās. Vidēji ātrā palīdzība pērn ik dienu devās 1250 izsaukumos.
Pērn īstenoti vairāki pasākumi, lai mazinātu sekundāro izsaukumu skaitu. Tostarp ātrās palīdzības dienests informēja ģimenes ārstus par pacientiem, kuri ātro palīdzību saukuši piecas un vairāk reizes mēnesī, kā arī popularizēja Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, arī ātrā palīdzība turpina attīstīt konsultāciju iespējas dispečerdienestā.
Vērtējot pērnā gada statistiku, secināts, ka līdzīgi kā citās Eiropas valstīs arī Latvijā vērojama tendence, ka pieaug saņemto zvanu skaits neatliekamās palīdzības dienestos. Kopumā 2012.gadā NMPD uz ārkārtas tālruni 113 saņemti 717 954 zvani, taču ne visiem bija nepieciešamība izsaukt mediķu brigādi. 36% zvanītāju vēlējās noskaidrot tuvāko ārstniecības iestādi vai informāciju par slimnīcā nogādātu radinieku, citiem bija vajadzīga mediķu konsultācija. 64% gadījumu nosūtīta ātrās palīdzības brigāde, kopumā izpildīti 457 539 izsaukumi.
Visvairāk ātro palīdzību sauc Rīgas reģionā - 27 izsaukumi uz simts iedzīvotājiem, Latgalē - 25 izsaukumi uz 100 iedzīvotājiem, bet retāk Kurzemē - 17,9 izsaukumi uz 100 iedzīvotājiem. Lai arī lielās pilsētās veselības aprūpes pakalpojumi ir pieejamāki, tomēr tieši tajās iedzīvotāji salīdzinoši biežāk izsauc ātro palīdzību, liecina dati.
Novados izsaukumu skaits ir krasi atšķirīgs - visretāk palīdzība izsaukta Rucavas novadā - 8,4 izsaukumi uz 100 iedzīvotājiem, bet visbiežāk Varakļānu novadā - 32,9% uz simts iedzīvotājiem.
