Plāno izstrādāt Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijas projektu

Šajā nolūkā Rīgas domes pilsētas attīstības departaments izsludinājis iepirkuma konkursu par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi, kurā būs jāanalizē šī projekta iespējamā īstenošana, aplūkojot tehniskās alternatīvas, kā arī izvērtējot tradicionālā publiskā iepirkuma un publiskās un privātās partnerības modeļus.

Izstrādājot šo pamatojumu, iepirkuma konkursa uzvarētājiem būs jāveic vispārējs esošās situācijas izvērtējums un raksturojums, projekta teritorijas apskats, sociālekonomiskie faktori, tehniskie, finansiālie, institucionālie un vides aspekti, kā arī jāizstrādā projekta stratēģija un alternatīvas, analizējot Izvēlētās alternatīvas pamatojumu. Atsaucoties uz priekšizpēti, tiks noteikti vairāki galvenie attīstības scenāriji, uz kā pamata arī tiks uzsākta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde, ieskaitot izdevumu un ieguvumu analīzi.

Piedāvājumi iepirkuma konkursā iesniedzami personīgi vai nosūtāmi pa pastu līdz 4.novembra plkst.11 Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, Rīgā, Amatu ielā 4.

Rīgas Centrāltirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, teritorijā starp Maskavas, Turgeņeva, Prāgas, Gaiziņa, Gogoļa un Centrāltirgus ielu. Teritorija ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" daļa, kā arī atrodas "UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā. Centrāltirgus paviljonu ansamblis Rīgā, Nēģu ielā 7, ir valsts nozīmes kultūras piemineklis

Rīgas Centrāltirgus sastāv no pieciem paviljoniem, kas specializējas konkrētas produktu grupas tirdzniecībā, un teritorijas ap paviljoniem, kur notiek tirdzniecība stendos brīvā dabā vai kioskos, kā arī Rūpniecības preču tirgus teritorijas. Centrāltirgu dienā apmeklē vidēji 80 000 līdz 100 000 iedzīvotāju, vidēji apmeklējuma reizē tērējot 6 līdz 10 latus. Apmeklētāju norādītās tirgus priekšrocības ir zemāka cena, lielāka izvēle un svaigi produkti, bet starp tirgus būtiskiem trūkumiem minēta nesakārtota vide un produktu izvietojums, autotransporta stāvvietu trūkums un kriminogēna vide.

Lēmumu par centrālā pilsētas pārtikas tirgus ierīkošanu un celtniecību 1922.gada decembrī pieņēma toreizējā Rīgas dome, kas Pilsētas nosprieda pārcelt Daugavmalas tirgu uz Maskavas ielas, Sarkano spīļeru, Gogoļa ielas un pilsēta kanāla ieslēgto laukumu, izveidojot to atbilstošāku higiēniskām un saimnieciskajām prasībām. Šim nolūkam Rīgas pilsēta no valdības atpirka pēc Pirmā pasaules kara ķeizariskās Vācijas armijas Vaiņodē atstātos cepelīnu angārus. Tā cepelīnu angāri ir kļuvuši par Rīgas pazīšanas zīmi gan pašiem rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.

Tirgus celtniecības darbus uzsāka 1924.gada jūnijā, vispirms nojaucot divas rindas tā saucamo sarkano spīļeru, kuri bija uzcelti 19.gadsimta nogalē. Pēc cepelīnu angāru konstrukciju pielāgošanas baļļu augstums bija 20,5 metri, platums - 35 metri. Zem paviljoniem izbetonēja 2hektārus plašu apakšzemes pilsētiņu ar galvenajām ejām un sānejām, kuras savienoja satiksmes eja 337 metru garumā. Rīgas centrāltirgus celtniecību pabeidza 1930.gada rudenī, tirdzniecību uzsākot tā paša gada 10.novembrī

Šodien Rīgas centrāltirgus pilda būtisku sociālu funkciju, nodrošinot Latvijas zemniekiem un amatniekiem iespēju realizēt savu produkciju bez starpniekiem, tādējādi ļaujot nodrošināt zemākas produktu cenas, nekā lielveikalu ķēdēs.

LETA, Foto: Evija Trifanova/LETA