Jaunatnes treneru algām prasa piešķirt papildu 1,5 miljonus latu
Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padome Saeimas frakcijām nosūtījusi vēstuli ar lūgumu rast iespēju 2014.gada valsts budžetā piešķirt papildu 1,5 miljonus latu jaunatnes treneru darba algām, aģentūrai BNS pavēstīja padomes valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe.
Viņa atgādināja, ka jaunatnes treneri ir valstī viszemāk atalgotie pedagogi un nesaņem pat zemāko pedagogu atalgojumu, jo Izglītības un zinātnes ministrija, atzīstot jaunatnes treneru atalgojuma jautājumu par prioritāti sportā un ministrijā kopumā, 2014.gada budžetā tam varējusi paredzēt tikai 700 tūkstošus latu.
"Turklāt jāuzsver, ka līgumā ar pašvaldībām ministrija paredz, ka sporta skolu, sporta klubu akreditēto sporta veidu programmu finansējumu drīkst samazināt par 20%. Neviens treneris savā darbā nestrādā uz 80%, bet pilnu darba algu gan nesaņem. Tādā veidā treneri par savu darbu pat nesaņem valstī noteiktos minimālos 280 latus par slodzi," paskaidroja Zaļupe.
Savukārt izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) padomniece Una Ahuna-Ozola aģentūrai BNS paskaidroja, ka jaunajās politikas iniciatīvās 2014., 2015. un 2016.gadam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā pirmo prioritāti sportā virzīja valsts līdzfinansējuma pieprasījumu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2,2 miljonu latu apmērā.
Valdība šim mērķim 2014.gada budžetā ir paredzējusi 700 tūkstošus latu, nodrošinot valsts līdzfinansējumu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai 63% apmērā līdzšinējo 53% vietā.
Papildus ir vienošanās, ka katru gadu valsts līdzfinansējums tiks paaugstināts par 10% – 2015.gada budžetā paredzot 1,417 miljonus latu, 2016.gada budžetā paredzot 2,134 miljonus latu, līdz valsts līdzfinansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai sasniegs 100%.
Līgumā ar pašvaldībām IZM paredzējusi, ka sporta skolu, sporta klubu akreditēto sporta veidu finansējumu drīkst samazināt par 20%, jo ne visas pašvaldības to var līdzfinansēt pilnā apmērā, papildus vienojoties, ka sporta izglītības programmu pedagogi strādā 80% no likmes.
IZM uzsver, ka piešķirtais finansējums nav pietiekams, bet ir ievērojams progress, jo šis ir lielākais finansējuma pieaugums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksas līdzfinansēšanai pēdējo gadu laikā.
Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padome apvieno 68 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes un sporta klubus visā valstī, kuros trenējas vairāk nekā 29 tūkstoši bērnu un jauniešu un strādā vairāk nekā 1100 treneru.
