Bibliotēku nozarei vēlētos papildu 5 miljonus latu gadā
Bibliotēku nozarē ir vērojama krīzes seku pārvarēšana, bet, lai notiktu izaugsme, būtu vajadzīgs palielināt finansējumu par 5 miljoniem latu gadā, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sacīja Kultūras ministrijas Bibliotēku un arhīvu nodaļas vadītājs Jānis Turlajs.
Līdzekļi ir nepieciešami Latvijas publisko bibliotēku tīkla atjaunošanai. "Ja tīklu neattīstīsim, vēlāk viss būs jāsāk no nulles," piebilda Kultūras informācijas sistēmu centra vadītājs Armands Magone.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) atbildēja, ka šim bibliotēku tīklam jau iepriekš tika atvēlēti iespaidīgi līdzekļi. "Šogad to vairs neizdosies iekļaut budžetā, bet, acīmredzot, nākamgad par to ir jādomā," teica Druviete.
Skolu bibliotēku problēmas pašlaik nav tik sasāpējušas, lai to risināšanā būtu jāiejaucas Saeimas deputātiem, un pamatā tās ir jāatrisina novadu līmenī, šādu viedokli pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, iepazīstoties ar Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības vēstuli.
Bibliotekāri lūdza deputātus palīdzēt gan metodiskā atbalsta jautājumā, gan risināt nepilnības darba samaksas aprēķināšanā. Skolu bibliotekāru pārstāvji stāstīja, ka viņu darba specifika paredz, ka tie piedalās arī audzināšanas darbā un ir pedagoģiskie darbinieki. Tieši šīs specifikas dēļ citas bibliotēkas izvairās sniegt metodisko palīdzību, kas skolu bibliotēkām ir nepieciešama, stāstīja Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības vadītāja Baiba Ervalde. Viņa uzsvēra, ka pašlaik nepastāv arī izglītības iestāžu metodiskās apvienības, kur iegūt atbalstu. "Šī vēstule tapa izmisuma brīdī, jo nezinājām ko darīt," pauda Ervalde.
Turlajs atgādināja, ka vispārīgajos jautājumos skolu bibliotēkas var iegūt konsultācijas reģionos. Viņš piebilda, ka arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir pieejami kursi skolu bibliotekāriem. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Ineta Īvāne uzsvēra, ka skolu bibliotēkas palīdzību var meklēt arī Valsts izglītības satura centrā. Diskusijā par šo jautājumu tika secināts, ka jāpulcējas reģionos un jārunā par šīm konkrētajām problēmām reģiona ietvaros.
Savukārt runājot par skolu bibliotekāru darba samaksu, Īvāne atzīmēja, ka skolu bibliotekāri ietverti Ministru kabineta noteikumos par skolotāju profesiju, tādēļ uz tiem attiecas gan skolotāju darba samaksas aprēķināšanas metodika, gan slodzes regulējums.
Druviete norādīja, ka neredz problēmu, kurai būtu vajadzīga nopietnāka parlamenta iesaistīšanās, norādot, ka svarīgāko komisijas sēdē apspriesto jautājumu - metodisko atbalstu skolu bibliotekāriem - jānodrošina novada sistēmā.
Pārrunājot citas bibliotēku nozares aktualitātes, tika uzsvērta bibliotēku loma informācijas meklēšanā. Turlajs uzsvēra, ka jebkuram ir svarīgi prast atrast un apstrādāt informāciju. Arī Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas vadītāja Aija Janbicka uzsvēra šīs spējas nozīmi gan sabiedrībā, gan bibliotekāra darbā.
Komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) piedāvāja jau vidusskolā mācīt atsevišķu priekšmetu, lai veicinātu informācijas meklēšanas spēju. Šim priekšlikumam iebilda Īvāne, uzsverot, ka jau iepriekš ir mēģināts izdalīt atsevišķus priekšmetus, lai mācītu kādas konkrētas spējas. Viņa norādīja, ka tā nav prakse, ko vajadzētu pielietot. Viņa piedāvā praktizēt prasmes, nevis veidot jaunu zināšanu kopumu bez pielietojuma.
