Rīgā notiks Sergeja Prokofjeva avangardiskās kantātes pirmatskaņojums

Kantāti atskaņos Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) diriģenta Normunda Šnē vadībā.

Prokofjeva "Kantāte Oktobra XX gadadienai" op. 74 (1936–1937) ir iespaidīgs skaņdarbs 10 daļās simfoniskajam orķestrim, kara orķestrim, akordeonistu ansamblim, sitaminstrumentu orķestrim, diviem koriem un teicējam. Vērienīgi iestudēta, kantāte tā arī nepiedzīvoja pirmatskaņojumu drīz pēc radīšanas, jo padomju varas funkcionāri to aizliedza. Kantāte fragmentāri tika atskaņota tikai pēc trīsdesmit gadiem. Latvijā šis sarežģītais, avangardiskais un provokatīvais skaņdarbs nekad nav skanējis.

"Prokofjeva dzīve un mūzika uzdod vairāk jautājumu nekā sniedz atbildes. Viņa atgriešanās Krievijā, kur varas terors sāka uzņemt savus asiņainos apgriezienus, ir viena no šīm neatbildētajām mīklām. Mūzikas valoda ir pat Prokofjeva stilam neierasti asa, dramatiska, saspringta, tomēr brīžam atkāpjoties viņa nepārspējamā melodisma priekšā. Tikai Krievija varēja dāvāt pasaulei tādu ģēniju, un tikai Prokofjevs varēja savai mīļajai dzimtenei uzdāvināt šādu veltījumu, neslēpjot rūgtumu un vilšanos vērojot, par ko pārvēršas Krievija zem Staļina nežēlīgā papēža," norādījis Šnē.

Būtiskākā skaņdarba iezīme, kura arī cenzoram lika pieņemt lēmumu kantāti aizliegt, ir kantātes pārsteidzoši reālistiskā mūzikas valoda. Tā spilgti ilustrē revolūcijas notikumus, neko neizskaistinot un nepoetizējot. Reālistiski, nežēlīgi, bez idealizācijas tiek tēlots vardarbīgs un nekontrolējams spēka demonstrējums, kura laikā revolūcija visu sabradā savā ceļā.

Prokofjeva kantāte ir pirmais no vairāk nekā 50 "Rīgas Laika" festivāla pasākumiem un viens no diviem skaņdarbiem, kurus festivālā izpildīs LNSO. 8.novembra vakarā Lielajā ģildē LNSO diriģenta Rosena Milanova vadībā atskaņos austriešu komponista Gustava Mālera (1860–1911) Piekto simfoniju, kas tapusi 1902.gadā.

"Rīgas Laika" festivāls notiks no 4. līdz 10. novembrim.