"Tas nebija viegli, bet ne neiespējami". Latviešu studentes veiksmes stāsts
Nedaudz veiksmes, milzīgs darbs, pacietība, minimāla praktiskā pieredze, dzīves enerģija un ticība – tās ir tikai dažas lietas, kuras Betijai Turlajai, Latvijas Universitātes studentei, palīdzējušas sasniegt sapni par sava raidījuma izveidi. Par savu vistiešākajā tā nozīmē - ne tikai kā idejas autore, bet arī producente, operatore, scenārija autore un dažreiz pat mamma raidījuma pieciem varoņiem, Betija paveica to, kas vēl pirms pāris mēnešiem likās neiespējami.
Betija studē žurnālistiku Latvijas Universitātē, un tāpat kā daudziem studentiem, apmeklējot lekcijas un klausoties teorētiskās zinības, ik pa laikam domās iezagusies doma – ko darīt tālāk? Tā vietā, lai vainotu nepietiekamo pieredzi, meitene izvēlējusies kalt savu ceļu pati, un šķiet, tas vairāk kā izdevies.
Nu Latvijas Televīzijas ēterā astoņas nedēļas pēc kārtas varēs vērot Betijas producēto dokumentālo raidījumu par Latvijas studentu dzīvi Havaju salās. Naudu ceļam uz Ameriku viņa nopelnījusi pati, strādājot organizācijā Student Tour, - veidojot prezentācijas par Work and Travel programmu un iepazīstinot citus ar dzīvi Amerikā un iespējām izmantot šo lielisko pieredzi.
Atstāta bez kameras un komandas biedriem, viņa paļāvās uz sevi
Ceļš, lai līdz raidījumam tiktu, nav bijis viegls, tāpat kā apstākļu sakritības, ar kurām Betijai nācies tikt galā, ne vienu reizi vien pārvarot pašai sevi. „Doma filmēt raidījumu radās kopā ar manu igauņu draugu Jano. Sākotnēji bija paredzēts to veidot ne tikai par Latvijas studentiem, kopā ar igauņiem radot kopīgu projektu, bet, aizbraucot uz Havaju salām, saskāros ar tā brīža lielāko pārdzīvojumu – paliku viena, bez filmēšanas grupas, bez tehniska atbalsta.” Betija portālam Kasjauns.lv stāsta, ka tas bijis liels pārdzīvojums, jo nācies vilties savā komandā. Igauņu komandas biedri bija nolēmuši filmēt paši savu raidījumu, Betiju atstājot pilnīgi vienu. Bet tas meitenei nelika padoties. Gluži otrādi - ar spītu un mērķtiecību Betija pati saviem spēkiem un ar vecāku atbalstu tikusi pie kameras, mikrofona un idejas. „Esmu šeit, man tas ir jāizdara,” viņa sev teikusi.
„Tajā brīdi, kad aptvēru – man tas viss būs jāpaveic vienai, nezināju ko iesākt, izgāju cauri lieliem pārdzīvojumiem, taču zināju, ka nevaru atbraukt uz Latviju kā zaudētāja,” stāsta Betija. Jautājot, kas bija lielākais viņas motivators, Betija nosmaida: „Tas, ka daudzi vispār neticēja, ka man tas varētu izdoties. Un - jo vairāk cilvēku saka, ka nevaru kaut ko izdarīt, jo vairāk man gribas pierādīt pretējo.”
Lai gan ikvienam no mums, visticamāk, Havaju salas liekas kā paradīze zemes virsū, Betija atklāj, ka šī vasara neesot bijusi nekāda atpūta, tāpēc to nesauktu par lieliskāko. Taču pieredzes un nākotnes veidošanās ziņā meitene labāku posmu savā dzīvē nespēj atcerēties. „Es pati vēl nespēju noticēt, ka dabūju to gatavu. Iepriekšējās vasaras, kad braucu strādāt uz Ameriku, bija vieglāk – tu varēji nostrādāt savu maiņu un pēc tam par darbu nedomāt. Tagad bija citādi, darbs vilkās man līdzi visu laiku, tā bija milzīga spriedze. Arī tagad nekas nav mainījies, brīvā laika praktiski man nav, pavadu to, montējot nākamās sērijas, taču zinu: ja reizēm šķita – es eju cauri gluži kā gaļasmašīnai, tagad varu apgalvot – katra sekunde bija tā vērta.”
Bez reālas pieredzes, tagad savu darbu vēros TV ekrānā
Lai „aizvestu” raidījumu līdz televīzijai, nācies tikt galā ar daudziem šķēršļiem un atteikumiem. Taču par iespēju translēt raidījumu Latvijas Televīzijā Betija pateicas arī savam pasniedzējam, Latvijas Universitātes lektoram Rolandam Tjarvem. „Mēs aizgājām uz LTV parādīt demo versiju raidījumam. Jau tad es redzēju, ka viņiem patīk ideja, viņi sajūt raidījumam pievienoto vērtību, tāpēc jutu – tā ir televīzija, kurā gribu redzēt savu raidījumu. Domāju, ka bez pasniedzēja atbalsta nebūtu to spējusi.”
Meitene atklāj, ka ar šo nekas vēl nebeigsies. Nākotnē esot doma filmēt raidījuma turpinājumu. Arī cilvēki no malas pamanījuši šo veiksmes stāstu. Piemēram, kāds puisis uzrunājis Betiju sociālajā tīklā twitter.com, jautājot, vai meitene nevēlas samontēt arī viņa filmu par Jaunzēlandi. Šķiet, šis ir gadījums, kad cilvēkam nevajadzēs skraidīt pa desmitiem darba interviju, sevi pierādot. Meitene to jau izdarījusi tikai un vienīgi pašas spēkiem.
„Reālas praktiskās pieredzes, lai ko tādu darītu, man nebija, taču esmu pateicīga, ka Universitātē bija iespēja darboties raidījumā Kivi.tv. Tas bija liels atspēriena punkts, jo bez šīm zināšanām šaubos, ka kaut ko tādu varētu paveikt.” Betija studentiem iesaka negaidīt, kad viss tiks pasniegts uz paplātes, bet paralēli studijām darīt visas tās lietas arī praksē, jo tikai tie, kuri nedara neko, arī nesasniedz neko.
10% talanta, 90% darba
Daudz dzirdēts par studentiem, kuri pēc augstskolas sola pamešanas nespēj atrast darbu reālā vidē, savā apgūtajā jomā. Betija ir piemērs tam, ka ar spītu un gribasspēku var paveikt lielas lietas. „Katram vajadzētu meklēt vainu sevī, nevis augstskolā, kura pabeigta, ja reiz nav veicies atrast kāroto darbavietu. Arī par tiem, kuri aizbrauc labākas dzīves meklējumos, varu teikt – jauniešiem ir jāaizbrauc un jāredz, kas notiek aiz Latvijas robežām, bet viņiem ir jāatgriežas. Es vienkārši visiem ieteiktu noticēt saviem spēkiem un tiekties dzīvē pēc kaut kā vairāk. Tagad taču redzat – tas ir iespējams,” portālam Kasjauns.lv atklāj raidījuma „Saules izaicinātie. Livin` Aloha” raidījuma veidotāja Betija Turlaja.
Ar burvju nūjiņu rokās
Betijas veidotājā raidījumā tiks atspoguļota piecu Latvijas studentu cīņa par izdzīvošanu Havaju salās. Izvēlētie jaunieši patiešām ir spilgtas un kolorītas personības. Piemēram, raidījuma dalībniece Zane uz Havaju salām tikusi, pārdodot govi un pāris sivēnu. Rihards visu ziemu strādājis par sētnieku, šķūrējot sniegu, lai tikai nopelnītu naudiņu ceļam.
Visiem pieciem jauniešiem, kuru dzīves izvēles, veiksmes un neveiksmes varēsim vērot TV ekrānā, šī vasara bijusi kas neaizmirstams, un visi kā viens apgalvo –lielākais paldies jāsaka Betijai.
„Vasara un notikumi, kas bijuši, ir, kas prātam neaptverams. Atceros, ka es, sēžot jūras krastā Havaju salās, Betijai jautāju – nu kāda ir tā sajūta, atvelkot vairāk nekā 30 latviešu uz otru pasaules malu, arī šodien es jautāju to pašu – brīnišķīga sajūta taču. Betijai ar mums nebija viegli, mūs savākt kopā bija neiespējami, jo mēs bijām tik nepaklausīgi un ietiepīgi. Bet Betijai bija tāda kā maza burvju nūjiņa, ko laikam sauc par pacietību, gribasspēku un vēlmi darboties. Ir tapis, kaut kas, ko varēsiet baudīt, kaut kas, kas mums būs kā pasakainas atmiņas,” atklāj viena no raidījuma sejām Ārija.